Zigismunds Lorencs

Nezināma vērtība "dz_gads"Nezināma vērtība "dz_mēnesis"Nezināma vērtība "dz_vieta"Nezināma vērtība "dz_diena"

Zigismunds Lorencs (arī Zigmunds Lorencs, dzimis 1949. gada 16. jūnijā) ir latviešu popmūziķis, darbojies grupās "The Melody Makers", "Eolika", "Zvaigznīte" un "Selga".

60. gadi

Z. Lorencs piedzimis Latvijas poļu izcelsmes ģimenē, E. Dārziņa mūzikas vidusskolā viņš apguva čella spēli. 60. gadu vidū viņš kļūst par pirmo latviešu rokenrola grupu dalībnieku, vēlāk arī dziesmu autoru. 1964. gadā Z. Lorencs iesaistās Pita Andersona grupā "The Melody Makers", tiek uzskatīts, ka viņam "pirmajam visā Latvijā bija īsta amerikāņu “Fender Stratocaster” ģitāra". Grupas popularitāte jauniešu aprindās rada sarežģījumus ar varas iestādēm, 1965. gadā pēc aizliegta koncerta notiek protesta akcija uz toreizējā Planetārija kāpnēm.

1966. gadā P. Andersons pārceļas uz Igauniju, bet Z. Lorencs ar domubiedriem izveido grupu "Eolika", kļūst par tās ģitāristu un arī dzied. Tās repertuārā ir arī viņa komponētas dziesmas, piemēram, "Vecāmāte un runcis", kas 1970. gada "Mikrofona" aptaujā ieņem 4. vietu. Viņa dziesma "Varam sintezēt visu bez riska" iekļauta TV programmā "Muzikālais kokteilis".

70. gadi

70. gadu sākumā "Eolikas" dalībniekiem laiks dienēt Padomju armijā, un grupa izjūk. Armijas gados Lorencs vada karavīru ansambli "Zvaigznīte", ar kuru piedalās estrādes mūzikas festivālos. Pēc atgriešanās no armijas Z. Lorencs ar biedriem spēlē padomju dziesmu izpildītāja, filharmonijas solista Aleksandra Sotikova pavadošajā ansamblī. 70. gadu otrajā pusē Lorencs spēlē ģitāru arī ansamblī "Selga", kuru vada Aldis Ermanbriks, Lorenca dziesmas tajā dzied Andrejs Lihtenbergs ("Ieva", "Kuģiem nenāk miegs", "Padod manai mātei krēslu"). Viņa dziesmas dzied arī Sandra Ozolīte ("Dzenis") un "Eolikas" 80. gadu sastāvs ("Āgenskalna tirgus rīts").

70. gados Lorencs sāk arī solo dziedātāja karjeru. "Mikrofona" aptaujās populārāko vidū iekļūst viņa dziesmas "Ceriņi" (2. vieta 1977. gadā), "Zaķu sala" (8. vieta 1978. gadā) un "Janvārī" (12. vieta 1979. gadā). Viņš iespēlējis ģitāru vairākos skaņdarbos Gunāra Rozenberga albumā "Laura" (1979).

1977. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas nodaļu, Lorencs pievēršas arī simfoniskajam rokam: 1980. gadā latviešu jauno komponistu skaņuplatē iekļauts viņa "Končertino simfoniskajam orķestrim un rokgrupai".

Kopš 1980. gada

70. gadu beigās Z. Lorencs saraksta vairākas pazīstamas dziesmas bērnu ansambļiem ("Dzeguzīte", "Knīpas un knauķi", "Urdaviņa"), tās apkopotas divās mazajās skaņuplatēs "Dziesmas bērniem ar J. Osmaņa vārdiem" (1979, 1984), to vidū ir dziesmas "Deguntiņš uz augšu", "Pilsētniece", "Zaķīša sapnis" u.c. Vēlāk viņa aktīvā darbība popmūzikā apsīkst.

90. gados viņš epizodiski koncertē kopā ar Margaritu Vilcāni. Vairākas Z. Lorenca dziesmas iekļautas Žorža Siksnas albumā "Vasaras vīns" (1995).

2002. gadā viņš paziņo, ka pārceļas dzīvot uz Kanādu.

2017. gada maijā Lorencs ierodas Latvijā, lai B. Rezņika jubilejas koncertos uzstātos kopā ar "Eolikas" pirmā sastāva mūziķiem Rezņiku un Griņevu.