Viesturs Gailis

Viesturs Gailis (dzimis 1955. gada 20. martā) ir diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, operdziedāšanas klases vadītājs, simfoniskā orķestra diriģēšanas docētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas "Figaro" mākslinieciskais vadītājs.

1979. gadā beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordirigēšanas nodaļas profesora Daumanta Gaiļa kordiriģēšanas klasi. 1970. gada 14. aprīļa valsts eksāmenu, kas noritēja koncerta formā Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Lielajā aulā, kārtoja ar savu kori. Saņēma teicamu novērtējumu un atzinīgus vārdus no toreizējā konservatorijas rektora Imanta Kokara.

1986. gadā beidzis studijas Ļeņingradas Nikolaja Rimska-Korsakova Valsts konservatorijas Simfoniskā orķestra un operas diriģentu nodaļā. Studējis arī pie profesora Arvīda Jansona un profesora Marisa Jansona. 1986. gada 28. aprīlī, kārtojot valsts eksāmena pirmo daļu universitātes Lielajā aulā, diriģē Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra orķestra izpildījumā simfoniskās mūzikas koncertu. Koncerta programmā izpilda Ž. Sibēliusa Otro simfoniju Remažorā, Op. 43 (1902) un Dmitrija Šostakoviča Pirmo vijoļkoncertu laminora, Op. 77 (1947—1948). Savukārt otrajā valsts eksāmena daļā diriģēta Dž. Rosini operas "Seviļas bārddzinis" pirmizrāde Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātrī. Pirmais patstāvīgais iestudējums tapis sadarbībā ar režisoru un scenogrāfu Falku fon Vangelīnu un kormeistaru Vilmāru Vasuli. Muzikoloģe Vija Briede pirmizrādi novērtēja sekojoši: "Ļeņingradas N. Rimska-Korsakova Valsts konservatorijas šīgada absolventam Viesturam Gailim «Seviļas bārddzinis» valsts eksāmenā bija ciets rieksts."

Sakarā ar to, ka bija izcīnījis vietu PSRS un Austrijas Jauno speciālistu apmaiņas sistēmā, Viesturs Gailis iegūst tiesības 1988. gadā desmit mēnešu garumā mācīties Vīnes Mūzikas augstskolā pie profesora Karla Esterreihera. Studijas Vīnē atviegloja studiju nosacījumi. Stipendija izmantota arī diriģenta talanta novērtējumam, proti, kā iespēja veikt dalībnieka iemaksu, lai 1988. gadā piedalītos pirmo reizi starptautiskajā diriģentu konkursā "XX gadsimta mūzika" Mircušlāgā (Štīrijā, Austrijā). Antona Vēberna Simfonijas, Op. 21 (1927—1928) un Igora Stravinska svītas "Kareivja stāsts" izpildījums sekmejās ar pirmo vietu konkursā.

No 1975. līdz 1985. gadam ir Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes sieviešu kora "Minjona" dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.

No 1976. gada līdz 1982. gadam ir Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes simfoniskā orķestra, vēlāk saukta Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes kamerorķestra atjaunotājs un mākslinieciskais vadītājs.

No 1984. gada līdz 1991. gadam ir Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra, vēlāk sauktas Latvijas Nacionālās operas diriģents. No 1991. gada līdz 1994. gadam ir Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. No 1998. gada līdz 2000. gadam ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents.

Kopš 2000. gada ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas "Figaro" mākslinieciskais vadītājs un Jaunā Rīgas kamerorķestra dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.