Quick Facts
Biography
Pēteris Bolšaitis (dzimis 1937. gada 12. jūlijā Daugavpilī) ir latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts.
Dzimis 1937. gadā kapteiņa Aleksandra Bolšaita un zobārstes Elzas Bolšaites (dzimusi Grīnbergs) ģimenē. Otrā Pasaules kara laikā ģimene emigrēja uz Austriju, bet pēc tam uz Venecuēlu, kur pavadījis skolas gadus.
Ieguvis Mobil Oil Co stipendiju, P. Bolšaitis studēja Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, kur 1960. gadā ieguva bakalaura grādu praktiskajā ķīmijā, bet 1961. gadā maģistra grādu ķīmijas inženierzinātnēs un 1964. gadā arī doktora grādu Delavēras Universitātē. Vēlāk papildināja zināšanas Maksa Planka Fizikālās ķīmijas institūtā Getingenē Vācijā (1964.—1965. gadā). Atgriezies ASV, zinātniskajā laboratorijā Lindenā pētījis polimēru īpašības (1965.—1967. gadā).
No 1967. līdz 1975. gadam strādāja kā profesora asistents Merilendas Universitātē.
No 1975. līdz 1982. gadam strādāja Venecuēlas zinātnisko pētījumu institūtā Karakasā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadīja Rūpniecisko procesu un datu apstrādes nodaļu. Bolšaitis organizēja ap 100 līdzstrādnieku darbu, nodarbojās ar pētījumu finansiālā atbalsta meklēšanu. Zinātniskajā darbībā bija iesaistīts svarīgos pētījumos par boksītu attīrīšanas metodēm, sekmējot augstvērtīga alumīnija iegūšanu.
1997. gadā ar ģimeni pārcēlies uz Latviju, aktīvi darbojies Latvijas Okupācijas muzeja biedrībā (bijis valdes priekšsēdētājs, vēlāk finanšu pārraugs) un studentu korporācijā Fraternitas Lettica, sekmējis tās aktīvas darbības atjaunošanu. Kopā ar sievu nodibinājuši stipendiju studentiem Vītolu fondā.
2016. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira).