Pauls Sakss
Quick Facts
Biography
Pauls Sakss (1878—1966) bija latviešu tenors un vokālais pedagogs.
Dzīvesgājums
Pauls Sakss dzimis 1878. gada 14. janvārī Vidzemē, Taurupes pagastā. Sakss dzimis dzirnavnieka ģimenē, kur, klausoties meitu dziedāšanā un puišu instrumentu spēlē, pamanīta nākamā operdziedātāja interese par mūziku, kā arī muzikālā apdāvinātība.
Deviņu gadu vecumā Pauls Sakss sācis dziedāt Debesbraukšanas pareizticīgo skolā Rīgā, vēlāk iestājies garīgajā seminārā, kur uzņemts ceturtajā klasē bīskapa korī kā tenors. Pēc mācībām seminārā Pauls Sakss apgūst dziedāšanu pie Pāvula Jurjāna. Paula Saksa pirmā publiskā uzstāšanās datējama ar 1898. gadu, bet pirmais patstāvīgais dziesmu vakars Melngalvju namā noticis 1902. gadā. Mācījies Itālijā, Romas Mūzikas akadēmijā no 1904. līdz 1909. gadam, kur absolvējis Antonio Kotonji un Džovanni Sgambati dziedāšanas klasi. Vokālajā pedagoģijā papildinājies pie Mario Kotonji, Bretšneidera un Bonuči. Neilgu laiku dziedājis liriskā tenora lomas Cimmermaņa privātajā operā Krievijā, Maskavas Brīvajā teātrī, Latvju operā, taja skaitā pašā pirmajā Latvju operā "Jevgeņijs Oņegins" Ļenska lomā, kā arī Latvijas Nacionālajā operā. Pirmā Pasaules kara laikā nonāk Krievijā, Pēterpilī, kopā ar citiem māksliniekiem apceļo bēgļu nometnes, sniedzot koncertus. Rīgā atgriežas 1919. gadā, kļūst par pedagogu Latvijas Konservatorijā, kur strādā līdz 1944. gadam. 1927. gadā ievēlēts par profesoru. Pie Paula Saksa vokālo mākslu studējuši tādi dziedātāji kā Mariss Vētra, Aleksandrs Jankovskis, Vera Fricnoviča, kā arī Irma Kalniņa, kas vēlāk kļuva par Saksa otro sievu.
Otrā Pasaules kara laikā Sakss kopā ar ģimeni dodas trimdā, nonākot ASV, Ņujorkā, kur darbojies kā Ņujorkas latviešu skaņumākslas kopas priekšnieks, kā arī vadījis privātstudiju. 1996. gadā pārapbedīts Rīgas Meža kapos.
Atsauces
Autoritatīvā vadība |
|
---|---|
Autoritatīvā vadība |
|