Konstantīns Rončevskis

Konstantīns Rončevskis (poļu: Konstantin Ronczewski, dzimis 1875. gada 13. janvārī, miris 1935. gada 7. novembrī) bija poļu izcelsmes mākslinieks, kurš 20. gadsimta sākumā darbojās Latvijas mākslā.

Dzimis 1875. gadā Pēterburgā poļu cilmes finanšu ministrijas ierēdņa ģimenē. 1898. gadā viņš beidza studijas Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras nodaļā, strādāja par arhitektu Koha un Hofmaņa birojā, vēlāk par RPI mākslas un arhitektūras vēstures pasniedzēju (1899-1905).1905. gadā Rončevskis nolēma pievērsties tēlotājmākslas studijām, sākumā mācījās pie Jaņa Rozentāla privātstudijā Rīgā, bet vēlāk pie Iļjas Maškova Maskavā un Heinriha Knira Minhenē. No 1909. līdz 1912. gadam mācījās tēlniecību Parīzē pie Žana Antuāna Enžalbēra (Injalbert) un Žana Ogista Dana (Dampt). 1912. gadā Rončevskis atgriezās Rīgā, kur strādāja par pasniedzēju Rīgas Mākslas skolā (sākumā mācīja mākslas vēsturi, vēlāk arī veidošanu) un Rīgas Politehniskajā institūtā.

Pirmā pasaules kara laikā kopā ar Rīgas Politehnisko institūtu pārcēlās uz Maskavu, kur lasīja turpināja lasīt lekcijas līdz 1918. gadam. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām 1921. gadā Rončevskis atgriezās Latvijā, kļuva par Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības meistardarbnīcas vadītāju, līdztekus pasniedza Latvijas Universitātē klasiskās arhitektūras vēsturi. Viņš iekļāvās mākslinieku biedrībā "Sadarbs", izstādīja tās ekspozīcijās savus darbus, piedalījās svarīgās pieminekļu komisijās. 1925. gadā Krakovas universitāte piešķīra Rončevskim arhitektūras doktora grādu.

Rončevskis publicējis vairākus pētījumus par Senās Grieķijas un Romas arhitektūru. Tēlniecībā viņš prasmīgi veidojis portretus (Vilhelma Purvīša, Krišjāņa Barona), kā arī kapu pieminekļus.