Kārlis Būmeisters

Šis raksts ir par politiķi. Par mūziķi skatīt rakstu Kārlis Būmeisters (mūziķis).

Kārlis Būmeisters (dzimis 1888. gada 13. novembrī, miris 1967. gada 3. aprīlī) bija Latvijas politiķis, grāmatvedis, auditors. Bijis 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs, kā arī Latvijas Bankas padomes loceklis, latviešu dzejnieka un redzamākā LSDSP biedra Raiņa domubiedrs. Ārsta Valentīna Būmeistera, padomju disidenta, politiski represētā profesora Jura Būmeistera tēvs un mūsdienu mūziķa un TV personības Kārļa Būmeistera (šobrīd Eiropas Parlamenta ierēdņa) vecvectēvs. Politiski apcietināts trīs reizes par tobrīd pretvalstisku vai revolucionāru darbību gan Krievijas Impērijas, gan Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma, gan Padomju okupācijas laikā.

Kārlis Būmeisters piedzima Cēsu apriņķa Grašu pagastā 1888. gada 13. novembrī. saimnieku Jēkaba un Annas Augustes (dz. Pakalnietes) ģimenē. Ieguvis vidējo izglītību, zinājis četras valodas.

1904. gadā notiesāts par sociāldemokrātisku darbību 1905. gadā piedalījies revolūcijā. 1906. gadā pievienojies Latvijas Sociāldemokrātiskajai Strādnieku partijai (LSDSP). Par revolucionāru darbību, virzot mazinieku, Trocka idejas un izplatot trockiešu laikrakstu "Dzirkstele", 1908. gadā apcietināts un 1909. gadā notiesāts uz nometināšanu, bet sakarā ar nepilngadību sods mazināts uz četriem gadiem "cietokšņa", t.i., cietuma. Sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā līdz 1913. gadam, kad ticis amnestēts par godu Krievijas Impērijas monarhu Romānovu 300 gadu jubilejai.

Vēlāk devies uz Pēterburgu, kur laulībā ar Agnesi Būmeisteri (dz. Bahmane) piedzimst vecākais dēls Valentīns. Pēc tam Lisvas (Krievija) pilsētas vilnas pārstrādes fabrikā ieņem vadošā grāmatveža un padomes locekļa amatu. Lisvā 1918. gadā piedzimst dēls Juris Būmeisters.

1920. gadā ar ģimeni atgriezies Latvijā un sākumā apmetas Daugavpilī. 1922. gadā ievēlēts par 1. Saeimas deputātu no Latgales saraksta līdzās ar Raini. Ticis ievēlēts arī 2. Saeimā (1925) un 3. Saeimā (1928).

Dzīvojot Daugavpilī, no 1924. līdz 1931. gadam bijis galvenais redaktors laikrakstam "Latgolas Dorbs" (Latgales Darbs), kā arī vienubrīd pilsētas domes deputāts. Bijis Valsts zemes bankas un no 1932. līdz 1934. gadam — Latvijas Bankas padomes loceklis. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 28. jūnijā kā vadošais LSDSP darbinieks apcietināts uz sešiem mēnešiem Rīgas centrālcietumā.

Otrā pasaules kara laikā bija pretošanās kustības dalībnieks, kā arī darbojās LSDSP pagrīdes organizācijā. 1951. gadā apcietināts kā varai bīstams un izsūtīts uz soda nometni Taišetas pilsētā Sibīrijā. 1956. gadā atgriezies Rīgā, kur turpinājis dzīvot ar ģimeni. Miris 1967. gada 3. aprīlī. 8. aprīlī apglabāts Meža kapos.