Igors Ivanovs

Igors Ivanovs PSRS laikā bija milicis, savukārt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bijis saistīts ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem Latvijā. Viens no tiem bija arī tirdzniecības centra “Europe Center” izveide (tagad tirdzniecības centrs “Mols”) deviņdesmito gadu vidū, kura attīstīšanu Ivanovs īstenoja kopā ar Igoru Condu, Aleksandru Naumovu un Valēriju Ļihačovu. Minētie uzņēmēji tika noslepkavoti, tāpat smagi ievainoja, bet vēlāk nogalināja Igora Condas slepkavības liecinieku Konstantīnu Skripaju. Pret Ivanovu apsūdzības šajās slepkavību lietās netika izvirzītas. Šajā laikā tika uzspridzināta viņa automašīna.

Ivanovs pēc gadsimta mijas attīstīja dzīvokļu celtniecības projektu “Torena Nami” bijušās rūpnīcas “Aerosols” teritorijā Rīgā, ko 2004. gadā pārdeva. Savulaik piederēja arī Rīgas Jahtklubs Balasta dambī 1a, bet arī to Ivanovs pārdeva. Tāpat arī Ivanovs bijis Z-Torņu līdzīpašnieks, kas savulaik piederēja projektam “Vertikālā pasaule”, kurā viņš bija akcionārs un padomes priekšsēdētājs, bet arī šo projektu 2006. gadā pārdeva krievu miljonāra Jurija Šeflera uzņēmumam.

Ivanova savulaik ievērojamākā investīcija bija daudzfunkcionālās halles “Arēna Rīga” iegāde, kuras teritorijas attīstībā viņš plānoja ieguldīt 200 miljonus eiro. Vēlāk savas daļas uzņēmumā SIA “Arēna Rīga” viņš pakāpeniski samazināja, un tās ieguva gan privātpersonas, kādu brīdi arī viņa sieva Ella Ivanova, gan arī Kiprā reģistrēts uzņēmums “Grantox Consult Limited”, kuras juridiskajā adresē dibināti vairāki uzņēmumi, kas iesaistīti būvniecības biznesā Rīgā, bet tā dibinātājs Rems Razums savulaik strādājis ar bijušo politiķi Aināru Šleseru saistītos uzņēmumos un sadarbojies ar kukuļošanā notiesāto Vilni Štramu. No pēdējām 35% īpašuma daļām SIA “Arēna Rīga” Igors Ivanovs atbrīvojās jau brīdī, kad atradās apcietinājumā kriminālprocesā par savas sievas slepkavību, un tās ieguva viņa ilggadējs uzņēmējdarbības partneris Genādijs Bondariks.

Apcietinājuma laikā Igors Ivanovs samazinājis sev piederošo īpašumu skaitu, gan noslēdzot vairākus dāvinājuma līgumus, tostarp dzīvokli Vīlandes ielā un zemi Olaines pagastā, kā arī pārdodot zemi Mežaparkā Genādijam Bondarikam. Pats Ivanovs savu aktīvu vērtību 2015. gada sākumā novērtējis aptuveni 25 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Igors Ivanovs notiesāts par draudu izteikšanu uzņēmējam Ojāram Grasmanim un apsūdzēts saistībā ar savas sievas Ellas Ivanovas slepkavību.

Draudu izteikšana

2008. gada marta sākumā Valsts policija Igoram Ivanovam izmeklēšanas laikā piemēroja apcietinājumu par huligānismu un draudu izteikšanu uzņēmējam Ojāram Grasmanim, kurš bija Ivanova sievas mīļākais. Tiesas spriedumā teikts, ka dažas nedēļas pirms apcietinājuma piemērošanas Ivanovs un Grasmanis tikušies kafejnīcā, un Ivanovs uz galda nolicis patronu, sakot, ka tā bija domāta viņam, pēc kā Grasmanis vērsās policijā. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atzina Ivanovu vainīgu izvirzītajā apsūdzībā un piesprieda sodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 1600 latu apmērā.

Ellas Ivanovas slepkavība

Ella Ivanova tika nogalināta naktī uz 2008. gada 7. janvāri Ivanovu ģimenes mājā, bet apcietinājums šajā slepkavības lietā Ivanovam kopā ar citām personām tika piemērots neilgi pēc apcietinājuma lietā par draudu izteikšanu uzņēmējam Grasmanim. Viņu apsūdzēja par kūdīšanu uz sievas slepkavību mantkārīgos nolūkos, jo šķiršanās procesā Ivanova sieva pēc Grasmaņa ieteikuma pieprasījusi sev lielāku mantas daļu nekā Ivanovs to vēlējies pieļaut.

Ivanova advokāti tiesas procesa laikā pauda, ka apsūdzība ir balstīta uz pieļāvumiem, ne pierādījumiem, un slepkavību pasūtījuši Ivanova biznesa konkurenti.

Tiesas procesā Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departaments Igoru Ivanovu atzina par vainīgu uzkūdīšanā mantkārīgā nolūkā veikt savas sievas slepkavību, sodot ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem un sešiem mēnešiem. Morālo kompensāciju 70 000 eiro apmērā nogalinātās gan Ivanovas mātei, gan katrai no divām meitām solidāri tiesa uzdeva piedzīt no Ivanova, kā arī no Vitālija Mamedova, kurš slepkavības brīdī bija Ivanova šoferis un darījuma partneris un kuru atzina par vainīgu slepkavības organizēšanā un atbalstīšanā, un no Ludviga Antonova, kuru atzina par vainīgu slepkavības izdarīšanā mantkārīgā nolūkā, kā arī ieroča nelikumīgā iegādāšanā un glabāšanā. Sarežģīto pārsūdzību un nolēmumu dēļ spriedums krimināllietā vēl nav uzskatāms par spēkā esošu, un Ivanovs savu vainu kategoriski noliedz.

Slepkavības mēģinājums

2011. gada 9. februārī Drošības policija ierosināja kriminālprocesu par tobrīd apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā esošā Igora Ivanova slepkavības organizēšanu, kuru veica Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore Tatjana Smoļakova, un ilggadēja Ivanova biznesa partnera Genādija Bondarika apsardzes vadītājs Staņislavs Ļebedevs. Drošības policijas izmeklēšanas kvalitāti, kuras dēļ Ļebedevs ir pazudis bez vēsts, bet slepkavības pasūtītāji nav atklāti, kritizēja gan laikraksts Diena, gan arī Ivanovs atklātā vēstulē Valsts prezidentam, ģenerālprokuroram un tiesībsargam, kurā viņš, citastarp, norāda, ka noticis mēģinājums nolaupīt viņa meitu.

Citi kriminālprocesi

Ivanovam savulaik inkriminēta apsūdzība par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu, kad kriminālprocesā par viņa sievas slepkavību Ivanova advokāts vērsās Korupcijas un apkarošanas birojā ar iesniegumu, ka izmeklētājs no viņa klienta izspiež kukuli.

Ivanovs atzīts par cietušo kriminālprocesā par zādzību no viņa mājas Baltezerā laika posmā no 2011. gada 20. maija līdz 17. jūnijam, kur nozagti briljanti, juvelierizstrādājumi pusmiljona latu vērtībā un astoņi miljoni eiro skaidrā naudā. Izmeklēšanas laikā aizturēts kāds 1980. gadā dzimis Jānis N., kurš atzinies, ka bijis telpās, kur atradušās nozagtās mantas, taču tobrīd tās bijušas jau tukšas. Kriminālprocess par zādzību nav izbeigts, bet iepriekšminētajai personai inkriminēta tikai nelikumīga iekļūšana īpašumā.