Gustav Brasche

Gustavs Vilhelms Zigmunds Braše (vācu: Gustav Wilhelm Siegmund Brasche; dzimis 1802. gada 9. novembrī, miris 1883. gada 19. jūnijā), arī Braže, bija vācu tautības latviešu valodnieks, teologs, literāts, luterāņu mācītājs, grāmatu izplatītājs.

Dzimis mācītāja Kristiāna Vilhelma Brašes ģimenē. No 1820. līdz 1822. gadam Tērbatas Universitātē studējis teoloģiju. Vecsaulē strādājis par mājskolotāju (1823—1825), pēc tam bijis mācītājs Nīcā un Bārtā no 1826. līdz 1870. gadam. Nīcā ierīkojis pirmo skolu. Viņš darbojās Latviešu literārajā biedrībā, no 1869. gada — goda biedrs.

Pirmais lietojis terminu ‘jaunlatvieši’ (Jungletten) pēc Jura Alunāna dzejoļu krājuma "Dziesmiņas", kurā saskatīja tā antifeodālo raksturu, izlasīšanas. Latviešu valodas gramatikas terminu izstrādes veicinātājs. Latviešu valodā ir ieviesis vairākus ģeometrijas terminus (piemēram, līnija, trijstūris, četrstūris, katete). Latviešu-vācu (4000 vārdu) un vācu-latviešu (8000 vārdu) vārdnīcas sagatavotājs. 1816. gadā izplatījis 400 Jaunās Derības latviešu valodā eksemplārus. Ievērojamākais darbs — Lettisches Wörterbuch ("Latviešu vārdnīca"), kur G. Braše izmantoja valodnieka Kārļa Kristiāna Ulmaņa atstātos materiālus.

• "Īsa rēķināšanas mācība" (1835)
• "Kā Paleijas Jānis savu būšanu kopis" (1844)
• "Īsa pamācīšana latviešiem, kas savu valodu labāki grib pārzīt" (1857)
• "Mērīšanas mācība" (1862)