Anna Rancāne

Anna Rancāne (1959) — latgaļu ailineica i publiciste, vīna nu pošu zeimeiguokūs Latgolys liriku, latgaļu himnys vuordu autore. Rakstejuse latgaļīšu i latvīšu volūdā.

Dzymuse 1959. gods juņa 12 dīnā Miglinīku pogosta Lyuzinīku solā. Vuicejusēs Lyuzinīku pamatškolā (1966-1970), Nautrānu vydsškolā (1970-1977), Latvejis vaļstiskuo universiteta Ekonomikys fakuļtetā (1977-1982) i Moskvys Gorkeja Literaturys institutā (1983-1988). Darejuse par programātuoju Reigā, Infomacejis i skaitļuošonys centrī (1982-1984, 1985-1986), par ekonomisti Reigys TEC-1 (1984-1985), par laistivis Liesma redaktori (1986-1989). Nu 1989. da 2000. gods dzeivuojuse Daugpilī, darejuse Daugpiļs teatrī par literariskuos dalis vadeituoju, piec - par laikroksta Latgales Laiks golvonū redaktori. Nu 2000. gads dzeivoj Rēznē i dora laikroksta Diena Rēznis birojā.

Poezejis lasejumi pa lelumam latvīšu volūdā ar atseviškim dzeivulim latgaliskai:

• Pyrmuo publikaceja - dzejūļs "Kū dzīduoja buora bārni"(„Ko dziedāja bāra bērni”) Ludzys rajona laikrokstā "Za pobedu komunizma" (1975. g. 30. dec.)
• Lyugšona sātai ("Lūgšana mājai", 1982)
• Pīktdīne ("Piektdiena", 1986)
• Advents ("Advente", 1991)
• Azilyugšona ("Aizlūgums", 1997)
• Svātdīne ("Svētdiena", 2001)
• Saulis kolpyuneite („Saules kalponīte”, izlase, 2005)
• Zeimes(„Zīmes", dzeja i puorlykumi, 2005)

A. Rancānis poezejai soveigs dvēseliskums. Jamā Biblejis reminisceņceju izlītuojums kolpoj dvēseliskajom vierteibom - mīleibai, saprasmei, ciļveiceigumam, patriotismam, ticeibai - izsaceit. Vysim A. Rancānes aiļu lasejumim karaktereigs seviškys smolkums. Vydumyskuma i laika kategorejis apzeimejūši elementi dzeivuļūs dora kai dvēselis spīgeļs, jutūņu atspeidīņs.

Daži mieginuojumi dramaturgejā - mistereja "Francs Trasuns"( „Francis Trasuns”) (Olūts, 1992, Nr. 8), Sv. Terezys dzeives aproksta "Kaidys dvieselis stuosts"(„Kādas dvēseles stāsts”)dramatiziejums, 1995. godā vīna nu scenareja autorem dokumentalajai filmai "Ar paļuoveibu pi žielesteibys trūņa" („Ar paļāvību pie žēlastības troņa”) par Rūmys pāvesta Juoņa Puovula II vizeiti Latvejā, filmā izmontuotais dzejūļu cykls īkļauts kruojumā "Aizlyugums"(„Aizlūgums”). 1999. godā sarakstiejuse ari libretu pyrmajai latgalīšu bārnu operai „ Muna tāvuzeme” (komponiste J. Svilpe). Dzejūļus par dzīsmu tekstim izmontuojuši R. Pauls, E. Straume, I. Arne, I. Rutmanis u. c.

Annys Rancānis dzejūļu vuordi ir izmontuoti dažu izpildeituoju muzikā, pīmāram, „Aizlyugums” – grupa „Tranzīts”, „Nanuocit kluot maņ rudinī” – Laima Vaikule, „Skaidra volūda” – naoficaluo latgalīšu himna, muzikys autors ir E. Karūdznīks.

Ed.Veidenbauma premeja (1993). Juliana Kardinala Vaivoda bolva (1995). Aspazejys premeja (2000.g.). a/s «Presis noms» gūdolga par manuskriptu «Svātdīne» (2002).

- Kas ir jyusu dzeivis leluokuos boguoteibys?Gimenis tradicejis, saskaņa ar sovu sirdsapziņu i mīlesteibu.

- Mēs bijām kā zāle, ko nomin,/bet celsimies spārnos kā putni,/ticība būs mūsu spārni, rokstat dzejūļu cykla "Ar paļuoveibu pi žielesteibys trūņa"("Ar paļāvību pie žēlastības troņa") nūslāgumā, kas velteits Rūmys pāvesta Juoņa Puovula II vizeitei Latvejā 1993. godā. Kam tycot myusu dīnuos?Latvejis pyrmuos breivvaļsts laika politikis, goreidznīks i vaļstsveirs Fraņcs Trasuns saceja tai: es tycu Dīvam i tautai. Es jam pīsavīnojūs. Tagad ir izškireigs breids, gluži kai tod, kod beja vaidi, pieckora godi - voi tauta izdzeivuos? Izdzeivuoja tod, izdzeivuos ari tān.

- Kas Tovā dzeivē ir pats svareiguokais? Muni bārni i sajiuta, ka varu struoduot.

- Kū Tu napījem itymā pasaulī? Tū, ka maņ uzspīž kū taidu, kuo es nagrybu.

- Tova kruosa? Kaida kurū reizi pīstuov. Vairuok gon malnuo i sorkonuo, reižu reizem besakūka ļilovuo, skumeigūs i griecinīku kruosa...

- Tova telpa? Vysa Latgola. Drusku ari Reiga. Puors vītu, kuru nikod naaizmiersšu.

- Tovs pamats? Ni sātys, ni boguota veira, ni karjerys navā... mož zyls gaiss? Dabasi i kūki, kas aug ar saknem gaisā.

- Tova profeseja? Raksteit.

• "Olūts:literatūras almanahs." (A. Viejāns 1992, V. Unda 2005),
• "Latgalīšu dzejas antoloģija." (V. Valeinis 2001),
• "Latgale: valoda, literatūra, folklora." (J. Kursīte, A. Stafecka 2003),
• "Rīga ūdenī: latviešu dzejas izlase." (latviešu un vācu valodā, G. Zēhauza 2004),
• "Saulis spaiti iz spīgeļu",
• "Лучи по зерколам." (latgalīšu i krīvu volūdā I. Magazeinis, F. Osina 2007),
• "Rēzekne: dzejas almanahs" (O. Afanasjeva, 2000 – 2008).

1. Vējāns, A. "Latgales rakstu gaisma." Rīga: Sprīdītis,1996, 542.–592.lpp.