Aleksandrs Gubens

Aleksandrs Gubens (1879-1952) bija latviešu jurists, Senāta loceklis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzimis 1879. gada 13. martā Kraukļu pagasta Nikolaja jeb Gubeņa skolā (tagad Cesvaines pagastā) tautskolotāja un skolas pārziņa Jāņa Gubeņa ģimenē. Mācījās Rīgas klasiskajā ģimnāzijā. Studēja Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē. Strādāja par zvērināta advokāta palīgu, no 1911. gada bija zvērināts advokāts Pēterburgas Tiesu palātas apgabalā.

Pēc Pirmā pasaules kara 1918. gadā atgriezās Latvijā, bija Tiesu palātas Krimināldepartamenta tiesnesis. 1920. gadā iecelts par senatoru Senāta Kriminālās kasācijas departamentā. No 1931. gada bija departamenta priekšsēdētājs, no 1934. gada līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs. Piedalījās 1933. gada Sodu likuma un Tiesu iekārtas likuma izstrādāšanā. Rīgas Latviešu biedrības valdes loceklis, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes loceklis.

Otra pasaules kara beigās 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, kur miris 1952. gada 21. novembrī Pasavā.

Māsa - Marija Gubene (1872-1947), pirmā sieviete ērģelniece un pirmā Latvijas Valsts Konservatorijas profesore.

• Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (1926)
• Triju Zvaigžņu ordenis, 2. šķira (1933)
• Atzinības krusts
• Igaunijas Ērgļa ordenis