Kārlis Puriņš

Kārlis Aleksandrs Puriņš (dzimis 1883. gada 5. oktobrī Smiltenes pagastā, miris 1947. gada 25. jūnijā Vācijā) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs.

Dzimis Smiltenes pagasta "Liepiņās" (tagad Bilskas pagasts) kā lauksaimnieku Jēkaba un Marijas Puriņu dēls. Mācījies Smiltenes pagasta un draudzes skolā. 1904. gadā beidzis ģimnāziju Pēterburgā. No 1904. līdz 1906. gadam studējis Maskavas universitātē Vēstures un filoloģijas fakultātē, vēlāk pārgājis uz Juridisko fakultāti, kuru beidza 1911.g. ar pirmās šķiras diplomu. Pēc beigšanas Tautsaimniecības katedrā gatavojies zinātniskai darbībai. No 1911. līdz 1916. gadam - zvērināta advokāta palīgs , bet no 1916. līdz 1918. gadam -zvērināts advokāts Maskavā.

1918.gadā atgriezies Latvijā, kur izveidojot valsts Pagaidu valdību, Kārlis Puriņš bija finanšu ministra biedrs, jo finanšu ministra amatā tika apstiprināts Pēteris Juraševskis, kurš vienlaicīgi uzņēmās arī Tieslietu ministrijas vadību. Šādā situācijā finanšu ministra pienākumus reāli nācās pildīt Kārlim Puriņam. 1918. gada 1. decembrī, saņemdams Tautas Padomes atbalstu, Kārlis Puriņš kļuva par pilntiesīgu ministru un pārņēma Finanšu ministrijas vadību. Kārļa Puriņa lielākais nopelns bija valsts finanšu resora, t.sk. Valsts kases izveidošana, valsts finanšu līdzekļu vākšanas darbs sarežģītos iekšpolitiskajos un ārpolitiskajos apstākļos, kā arī Latvijas valsts ārējās tirdzniecības organizēšana 1918. gada nogalē un 1919. gada pirmajā pusē. Ar Kārļa Puriņa darbību finanšu ministra amatā saistāma arī Latvijas rubļa ieviešana 1919. gada martā. Otrreiz finanšu ministrs no 1920. līdz 1921. gadam. Bija Tautas padomes un Satversmes sapulces biedrs.

1919. gada septembrī apstiprināts par Latvijas Augstskolas mācībspēku, no 1920.gada docents finanšu tiesībās. 1919. gada oktobrī iecelts par Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāna vietnieku, bet no 1920. gada februāra līdz maijam – pagaidu dekāns. No 1921. līdz 1925. gadam zvērināts advokāts. Darbību advokatūrā pārtraucis sakarā ar iecelšanu senatora amatā Latvijas Senāta Administratīvajā departamentā. 1937. gadā aizstāvējis doktora disertāciju “Ienākuma nodoklis Latvijā” un ieguvis Dr.oec. grādu, tanī pašā gadā ievēlēts par profesoru. Darbojies LU Akadēmiskajā sabiedrisko zinātņu biedrībā, veselības veicināšanas biedrībā, Rīgas latviešu biedrībā. Padomju okupācijas laikā profesors, Finanšu zinātnes katedras vadītāja vietas izpildītājs, vācu okupācijas laikā - profesors un katedras vadītājs.

1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Miris 1947.gada 25. jūnijā Grēvenes bēgļu nometnē tagadējā Ziemeļreinā-Vestfālenē, kremēts 28. jūnijā Dortmundē..

• Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira

• Kārlis Puriņš nekropole.info