Jānis Avens

Dzimis 1895. gadā Jaunpiebalgas pagastā zemnieka Jēkaba Avena ģimenē. No 1913. gada Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) biedrs. Pirmā pasaules kara laikā Avens bija 7. latviešu strēlnieku pulka karavīrs, 1917. gadā kļuva par rotas revolucionārās komitejas priekšsēdētāju. Pēc Oktobra revolūcijas norīkots Padomju Krievijas valdības apsardzei Petrogradas Smoļnijā, pēc tam bija Viskrievijas Ārkārtas komisijas (Čekā) izmeklētājs (1918-1920). 1919. gadā darbojies arī Padomju Latvijas armijā, no 1919. gada jūnija bijis 15. armijas īpašās nodaļas darbinieks Latgalē.

Pēc pilsoņu kara beigām Kominternes Starptautisko sakaru nodaļas literatūras apakšnodaļas vadītāja vietnieks (1923–1926), PSRS vēstniecības Stokholmā darbinieks (1927–1929). Pēc 1930. gada dažādos amatos PSRS pārvaldē (teātru direktors, lauksaimniecības institūtu, valsts kontroles un Valsts plāna darbinieks).

Staļina "tīrīšanu" laikā 1935. gada 15. februārī viņu apcietināja un 20. jūnijā piesprieda 5 gadus ieslodzījumā GULAG soda nometnē par "trockistiski-zinovjevisko aģitāciju". 1938. gada 1. martā NKVD troika "Daļstroj" Sevvostlaga nometnē viņam piesprieda nāves sodu.

Dēls — vadības sistēmu speciālists Oļegs Avens (1927-1992), mazdēls — uzņēmējs un politiķis Pjotrs Avens (dzimis 1955).