Voldemārs Grāvelis

Voldemārs Grāvelis (1900-?) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Voldemārs Grāvelis dzimis Cēsīs, piecu bērnu ģimenē, Grāveļa tēvs bijis tirgotājs, tur Grāvelis pavada savus bērnības un jaunības gadus. Jaunekļa gados piedalījies Latvijas brīvības cīņās. 1922. gadā Grāvelis beidz Latvijas kara skolu, turpina dienestu Latvijas armijā. 1928. gada 22. decembrī tiek virsleitnanta pakāpē tiek pārcelts no Vidzemes artilērijas pulka uz Bruņoto vilcienu pulku kā vecākais artilērijas virsnieks, 1932. gadā tiek paaugstināts par kapteini. Vēlāk Grāvelis nonāk Artilērijas inspektora štābā, no tā 1937. gada 19. novembrī tiek pārcelts atpakaļ uz Vidzemes artilērijas pulku.

1941. jūnijā, pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Voldemārs Grāvelis brīvprātīgi piesakās jaunformētajās latviešu vienībās, tiek nozīmēts par 2. rotas komandieri 268-E. Ērgļu bataljonā, vēlāk kļūst par 282-A. latviešu policijas bataljona komandieri, to kā III bataljonu iekļauj 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā, kur Grāveli ieceļ par 3. baterijas komandieri.

1943. gada martā tiek izveidots atsevišķais latviešu artilērijas divizions, tas tiek papildināts un kā 2. artilērijas pulks tiek iekļauts 19. divīzijas, ar majora pakāpi ieguvušo Grāveli kā pulka komandieri. Ar savu artilērijas pulku Voldemārs Grāvelis piedalās kaujās Krievijā, aizsardzības kaujās Vidzemē, kā arī Kurzemes lielkaujās. 1944. gada 30. maijā apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiru, savukārt 1945. gada 10. martā saņem Vācu krustu zeltā.

Kara beigas Grāvelis sagaida Kurzemes cietoksnī, 1945. gada 8. maijā nonākot PSRS gūstā. Par tālāko likteni skaidru ziņu nav, pēc dažām versijām pulkvežleitnants Voldemārs Grāvelis miris soda nometnēs 1946. gadā, savukārt citas avoti vēsta, ka Grāvelis apcietinājumā atradās vēl 1949. gadā.