Quick Facts
SagittariusBiography
Viljams (Vilis) Spandegs (dzimis 1890. gada 19. decembrī, miris 1941. gada 16. oktobrī) bija Latvijas armijas ģenerālis. Karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Biogrāfija
Dzimis 1890. gada 19. decembrī Dikļu pagasta "Mežmuižā". Beidzis Valmieras reālskolu. 1941. gada 17. maijā apcietināts, ieslodzīts Maskavas Butirku cietumā. 1941. gada 24. jūlijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda Spandegam nāvessodu. 1941. gada 16. oktobrī nošauts un apglabāts Komunarkas masu kapos.
1. Pasaules karš
1911. gadā iestājies Viļņas karaskolā. No 1914. gada piedalījies kaujās Galīcijā un Karpatos. 1916. gada septembrī pārcelts uz 7. armijas štābu Armijas sakaru priekšnieka palīga amatā. No 1917. gada oktobra iecelts par 7. armijas sakaru priekšnieku. 1918. gada janvārī atstāj dienestu un atgriežas Latvijā.
Latvijas Brīvības cīņas
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 3. jūnijā Valmierā. Piedalījies daudzās brīvības cīņu kaujās. 1919. gada 18. novembrī, kad 6.Rīgas kājnieku pulka daļas pie Iecavas upes sāka atkāpties, Spandegs ieradās frontes līnijā, zem tiešas apšaudes atjaunoja sakarus un ar savu enerģisko rīcību palīdzēja apturēt ienaidnieka uzbrukumu. Izsauca bruņuautomobili "Kurzemnieks", kas sekmēja ienaidnieka satriekšanu. Tas palīdzēja novērst kritisko stāvokli un izcīnīt uzvaru.
Dienests Latvijas armijā
Pēc atbrīvošanas cīņām turpina dienestu Latvijas Armijā.
1919. gada 8. oktobrī tiek paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē.
No 1920. gada 8. septembra Apsardzības ministrijas kancelejas priekšnieks. Vēlāk bataljona komandieris 4.Valmieras un 1.Liepājas pulkos.
Ar valsts prezidenta 355. pavēli armijai un flotei 1929. gada 4. janvārī tiek pārvietots uz 2.Ventspils kājnieku pulku un nozīmēts par tā komandieri. Šajā amatā paliek līdz 1936. gadam.
1927. gada 22. jūnijā tiek paaugstināts pulkveža dienesta pakāpē. 1929. gada 13. novembrī tiek apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.
Ar valsts prezidenta 29. pavēli armijai un flotei 1936. gada 1. oktobrī pārvietots uz 7.Siguldas kājnieku pulku un iecelts par tā komandieri. Darbojies arī kā Armijas komandiera sevišķo uzdevumu virsnieks. Šos pienākumus pildījis līdz 1940. gada 30. jūlijam.
1940. gada 30. jūlijā paaugstināts ģenerāļa pakāpē.
No 1940. gada augusta līdz 1940.gada 21.oktobrim Kurzemes divīzijas komandieris.
1940. gada 24. decembrī atvaļinās no dienesta.
Atsauces
Ārējās saites
