Teodors Celms

Teodors Celms (dzimis 1893. gada 14. jūnijā, miris 1989. gada 14. februārī) bija latviešu filozofs, fenomenoloģijas virziena aizsācējs un attīstītājs Latvijā.

Dzimis Valkas apkārtnē Pedeles muižā. Teodora brālis Jūlijs Celms vēlāk bija pazīstams sociāldemokrātu politiķis. 1910. gadā pabeidzis Valkas komercskolu, Celms devās uz Maskavu, kur studēja tautsaimniecību un vēlāk filozofiju pie krievu neokantiešiem A. Vedenska un A. Čelpanova. Studējis tikai par paša nopelnīto naudu, pasniedzot privātstundas un strādājot par mājskolotāju. Studiju gados divas reizes ticis galā ar atklāto tuberkulozi, vēlāk līdz pat mūža galam piespiedies vingrot un ieturēt diētu. Jaunībā pārslimotā šarlaka dēļ iegūtais hroniskais sirds traucējums viņu glāba no karošanas Pirmajā pasaules karā. Apprecējās ar Veru Vihrovu (dzimusi Saratovas apgabalā, ķirurga ģimenē), laulībā piedzima trīs bērni — Izolde, Dagmāra un Pēteris. 1920. gadā ar ģimeni atgriezās Latvijā, kur kļuva par filozofijas lektoru Izglītības ministrijas skolotāju sagatavošanas kursos un kreiso intelektuāļu izveidotajā Rīgas Tautas Augstskolā, izveidoja savu privāto filosofijas studiju, kurā piedalījās arī Zenta Mauriņa u.c. starpkaru laika lielās personības.

No 1922. līdz 1925. gadam (1923. gadā ieguva doktora grādu - par viņa disertāciju vēlāk bija plaši strīdi LU mācībspēku vidū) un 1929. gadā papildinājās Vācijā pie Rikerta un Huserla. Pateicoties monogrāfijai vācu valodā "Der Phanomenologische Idealismus Husserls", kļuva atpazīstams Eiropā - kā Celma lielākais nopelns tiek minēts tas, ka viņš pirmais Huserla fenomenoloģijas agrīnajā mācībā (kas tiecās būt stingra zinātne) ir saskatījis vēsturisma un dzīves pasaules motīvus, kas atklājās kā spēcīgs domas impulss Huserla mācības vēlākajā posmā. 1927. gadā Celms aizstāvēja habilitācijas darbu par transcedentālā historisma problēmu un kļuva par LU privātdocentu, bet 1936. gadā — par profesoru. Aizrāvās ar fotografēšanu un vijoles spēli. 1941. gadā vācu okupācijas režīmā iecelts par LU filozofijas un filoloģijas fakultātes dekānu. 1942. gadā saņēmis vienu no augstākajiem zinātniskajiem apbalvojumiem nacistiskajā Vācijā - Humbolta medaļu. 1944. gadā Celmi emigrēja uz Vāciju, kur profesors strādāja Getingenas universitātē.

1949. gadā Teodors Celms ar ģimeni aizceļoja uz ASV. No 1949. līdz 1963. gadam nostrādājis par profesoru Augustānas koledžā Rokailendā, Ilinoisā, pensionējies. 60 gadu vecumā Celms pat iemācījās braukt ar auto par brīnumu ģimenei, kas domājusi, "ka viņš nekad to nevarēs izdarīt, jo nespēs koncentrēt uzmanību uz praktisku lietu". Mira 1989. gada 14. februārī, gandrīz 96 gadu vecumā.

Četru grāmatu un vairāk nekā 100 publikāciju autors. 1998. gada 22. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā tika nodibināta Teodora Celma balva filozofijā.

• Der Phanomenologische Idealismus Husserls (1928.)
• Tagadnes problēmas (1933.)
• Patiesība un šķitums (1939.)

u.c.

• M.Kūle, L.Muižniece, U.Vēgners. Teodors Celms: fenomenoloģiskie meklējumi. Rīga: FSI, 2009, 328 lpp.

• Teodora Celma fotoattēli (Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs)
• Personība un attīstība Latvijas psiholoģijas vēsturē XX gs. 20.-30. gadi. (Interaktīvā psiholoģijas enciklopēdija)
• T.Celms fotogrāfijās - Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs
• T. Celms : fragments par ciešanām