Tālis Matīss

Tālis Matīss piedzima 1904. gada 1. maijā Vitebskas guberņas (tagad Latvija) Ludzas apriņķa Rugāju (Ruguoju) pagasta "Rītezeros" Kārļa Matīsa un viņa sievas Minnes ģimenē, kur jau auga divas meitas, Milda un Leontīne. 1910. gadā piedzima viņa jaunākais brālis Juoņs.

Pēc Balvu luterāņu draudzes skolas beigšanas, no 1922.-1925.gadam viņš mācījās Balvu komercskolā. Skolas dziedāšanas pasniedzējs Heinrihs Polfanders ierosināja izveidot zēnu dubultkvartetu, kurā Tālis Matīss dziedāja pirmo tenoru. Kvartets uzstājās Balvos ka arī Kārsavā, Ludzā, Rēzeknē.

Pēc neveiksmīga mēģinājuma iestāties Konservatorijā vokāla klasē, Matīss beidz Zeltmata dramatiskos kursus (1926.-1929.). Dziedāšanu apgūst privāti pie profesora Eduarda Miķelsona. Pēc dramatisko kursu beigšanas viņam un kursa biedriem Žanim Katlapam un Pēterim Lūcim piedāvāja darbu Nacionālajā teātrī. Bet Matīss no piedāvājuma atteicās un atgriezās Latgalē.

Viņš kļūst par pirmo profesionālo teātra režisoru Latgalē un organizē brīvdabas izrādes Balvos, Rugājos, kopā ar dažiem no saviem kursabiedriem (Pēteris Lūcis un Žanis Katlaps). Repertuārā bija lugas "Mūsu senči", "Jāzeps un viņa brāļi" u.c. Viņa draugu pulkā bija arī rakstnieks Jānis Klīdzējs, balerīna Helēna Tangijeva-Birzniece, dzejnieki Andrejs Eglītis, Andris Vējāns un Velta Toma.

1933.gada rudenī Matīss kā dziedātājs debitēja Nacionālajā operā Hosē lomā operā Karmena. Aizvietojot pēkšņi saslimušo Mari Vētru, viņš uzstājās Pinkertona lomā operā "M-me Butterfly", kur Čio-Čio-San dziedāja japāniete Tapales Isang. Vētram tālāk tā arī neiznāca uzstāties blakus ārzemju zvaigznei un dziedātāju attiecības tika neglābjami sabojātas.

Matīss dziedāja arī Kavaradosi Dž.Pučini "Toskā", Rudolfu Dž.Pučīni "Bohēmā", Rubinšteina "Dēmonā", Borodina "Kņazā Igorā" un Jāņa Kalniņa "Ugunī". Viņa popularitāte aug, par viņu raksta. Seko ieraksti skaņu platēs, uzstāšanās radiofonā un pirmajā latviešu pilnmetrāžas mākslas skaņu filmā "Zvejnieka dēls". 1939.gadā T.Matīsu no darba Nacionālajā operā atlaiž sakarā ar nesaskaņām ar administrāciju.

1940 - 1941.gadā uzstājās kā Operas teātra filiāles solists Liepājā.

1941.gada 1.novembrī Matīss apprecējās ar Viju Ozoliņu ar kuru iepazinās 1936.gadā lauku ballē. Vija brauca līdzi vīram koncertizbraukumos par administratori un programmas pieteicēju. Kara gados Matīss galvenokārt dzīvoja Saldus pagasta "Butnānos" pie sievas radiem, kur strādāja kā laukstrādnieks. Pēc Otrā pasaules kara pievērsās aktīvai koncertdarbībai. Viņa repertuārā bija gan tautas dziesmas, gan šlāgermūzika. Lielu popularitāti ieguva dziesma "Brūnacīte". Sākotnēji tā izskanēja Jāņa Klīdzēja stāsta "Benedikta ermoņikas" radio iestudējumā 40.gadu sākumā. Vēlāk, 60. gados, kad Klīdzējs jau dzīvoja Kalifornijā viņš lūdza Matīsu atsūtīt viņam dziesmas oriģinālu ko pēc kara pa pasauli izklīdušie latvieši jau uzskatīja par tautas dziesmu, bet kāda studentu organizācija Dzintars bija pat pieņēmusi par savu himnu.

No 1945.gada līdz 1955.gadam Matīss ir Latvijas Valsts filharmonijas solists. 50.gados arvien vairāk nododas pedagoģiskajam darbam - strādā par dziedāšanas pedagogu Pāvula Jurjāna Mūzikas skolā un 3.mūzikas skolā, vada Poligrāfiķu kluba vokālo studiju, vēlāk arī vokālo studiju VEF kultūras pilī.

1964.gada 26.jūnijā Tālis Matīss apprecas ar pianisti Adu Volfmani-Osi, kura kā pavadītāja kopā ar viņu strādā jau no 1940.gada (ar pirmo sievu Viju Ozoliņu laulība tika šķirta 1961.gada 11 maijā). Šajā laikā dziedātājs dzīvoja Rīgā, komunālajā dzīvoklī Bruņinieku ielā, kur viņš arī pieņēma savus skolniekus. Pa vasarām visa ģimene pārbrauca uz vasarnīcu Vecāķos. Matīss kuram nebija savu bērnu uzņēma kā savējos Adas Volfmanes-Oses meitas Marutu un Zintu un dēlu Paulu (pēc Maruta Skudras liecības).

1974.gadā Rīgas skaņuplašu fabrika izdeva Tāļa Matīsa iedziedātās trīsdesmito gadu populārās dziesmas. Vēlāk plati izdeva atkārtoti pēc klausītāju pieprasījuma. 1977.gadā iznāca viņa grāmata "Par dziedāšanas mākslu" (Liesma, 1977). Tālis Matīss aicināja savus audzēkņus atteikties no alkohola un smēķēšanas, sportot un norūdīties un pats visu mūžu ievēroja veselīgu dzīves veidu.

Tālis Matīss mirst 1985.gada 8.augustā, astoņdesmit viena gada vecumā rīta vingrošanas laikā. Viṇš ir apbedīts Jaunciema kapos blakus sievai Adai, kura bija mirusi 1978.gada 18.novembrī. 1985. gadā Raimonds Pauls dziesmu "Vecais muzikants" Aijas Kukules izpildijumā velta Tāļa Matīsa piemiņai.

Balvu pilsētas ģimnāzijas skolotāja Irēna Šaicāne pētīja un apkopoja materiālus par Tāli Matīsu, kurus 1994.gadā izdeva brošūrā "Tālim Matīsam - 90".

2004.gada 1.maijā Rugāju parkā Tālim Matīsam atklāja pieminekli. Piemiņas akmens autori ir akmeņkalis Dzintars Bendzulis ar savu palīgu Jāni Kluci. Uz akmens iegravēti Tāļa Matīsa vārdi: "Nekad nedrīkst zaudēt dziedāšanas prieku".

Tāļa Matīsa un firmas "Bellaccord Electro" matricu un skaņu plašu kolekcija, kura tapusi 20.gs 20. un 30.gados, glabājas kā viena no nozīmīgām liecībām par starpkaru perioda populāro mūziku, sadzīvi un sabiedrības gaumi Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu fondā.

	Slavas dziesma Gaujai Komponista Ādama Ores skaņdarbs, izpilda Tālis Matīss
Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

	Aiz ezera balti bērzi Latgales novada tautas dziesma, izpilda Tālis Matīss un Ženija Brūgāne
Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Izlases

• Tālis Matīss "Stāv dzirnas zaļā ielejā" (Melodija, 1985.)
• "Slavas dziesma Gaujai" (Bellaccord Electro, 1985.)