Silvija Brice
Quick Facts
Biography
Silvija Brice (dzimusi 1958. gada 16. aprīlī Varakļānos) ir latviešu tulkotāja, kas tulko galvenokārt no angļu un vācu valodas.
S. Brice pievērsusies tulkošanai jau agrā jaunībā, viņas pirmais publicētais tulkojums ir vācu rakstnieces R. Verneres stāsts žurnālā "Liesma", 1975. gada 3. numurā. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Ģermānistikas nodaļu (1981). Mācījusies KPFSR Izglītības ministrijas augstākajos svešvalodu kursos, Angļu valodas nodaļā Maskavā (1983–1985). Bijusi redaktore apgādos "Avots", "Liesma", "Vaga", "Latvijas Grāmata", "Jāņa sēta". 1996–2006 redaktore apgādā "Atēna". Kopš 2007. gada strādā par tulkotāju apgādā "Zvaigzne ABC".
Tulkojumi no vācu valodas: Ē. M. Remarka "Mīli savu tuvāko"(1989), R. Mūzila "Trīs sievietes" (1994), Z. Freida "Totēms un tabu" (1995), H. Heses "Sidharta" (1998), "Demians" (2000), "Pasakas" (2001), "Zem rata" (2002), F. Kafkas "Stāsti" (2001), G. Grasa "Skārda bungas" (2001), "Kaķis un pele" (2004), "Lobot sīpolu" (2008), "Brīnumkaste" (2010), H. Milleres “Elpas šūpoles” (2011), "Par beidzamību" (2017), A. Dēblīna “Berlīne, Aleksandra laukums” (2012) un daudzi citi.
2000. gadā apbalvota kā 1999. gada labākā daiļliteratūras tulkotāja. 2002. gadā saņēmusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvu par pasaules daiļliteratūras tulkošanu latviešu valodā. Literatūras gada balva par gada labāko tulkojumu (2004). Apbalvota ar Atzinības krustu (2012). 2018. gadā par Gintera Grasa grāmatas "Par beidzamību" tulkojumu saņēmusi Dzintara Soduma balvu.