Rūdolfs Ceplītis

Dzimis 1895. gada 16. aprīlī Ceraukstes pagasta Lielkaktiņos lauksaimnieka Jēkaba Ceplīša ģimenē. Mācījās Bauskas pilsētas skolā un tehniskajos kursos Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada jūnijā Ceplīti iesauca Krievijas impērijas armijā, 1916. gadā viņš beidza Oranienbaumas praporščiku skolu. Dienēja 91. Daugavpils kājnieku pulkā, piedalījās kaujās Karpatos. 1916. gada septembrī pie kaujā pie Bržezaniem smagi ievainots. Pēc izveseļošanās no 1917. gadā maija dienēja latviešu strēlnieku Rezerves pulkā Tērbatā, krita vācu gūstā, no kura atgriezās tikai pēc Novembra revolūcijas 1918. gada decembrī.

No 1919. gada 19. aprīļa piedalījās Latvijas brīvības cīņās, no jūnija piedalījās kaujās pret lieliniekiem Latgales frontē. Bermontiādes laikā 1919. gada oktobrī viņu iecēla par 6. Rīgas kājnieku pulka rotas komandieri. 1919. gada 4. novembra nakts kaujā Pārdaugavā virsleitnanta R. Ceplīša komandētā vienība noturēja Dammes-Anniņmuižas-Zolitūdes pozīcijas. Jelgavas atbrīvošanas kaujās 18. novembrī atsita bermontiešu pretuzbrukumu pie Iecavas upes. Par kaujās parādīto varonību paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

Pēc brīvības cīņu beigām bija 6. Rīgas kājnieku pulka bataljona komandieris, no 1920. gada decembra pulka saimniecības daļas priekšnieks. 1923. gadā beidza vecāko virsnieku kursus. 1930. gadu beigās paaugstināts par pulkvedi, bija 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieris (1937–1940), Rēzeknes garnizona priekšnieks.

Pēc Latvijas okupācijas pulkvedi atcēla no amata, 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā apcietināja un deportēja uz PSRS. 1941. gada 29. jūlijā kara tribunāls Maskavā R. Ceplītim piesprieda nāvessodu, kas izpildīts Komunarkas masu kapos 1941. gada 16. oktobrī.

Viņa vecākie brāļi bija Latvijas armijas pulkvedis Jānis Ceplītis (1881-1956) un pulkvedis-leitnants Edvarts Ceplītis (1892-1940), kas nošāvās pēc Latvijas okupācijas.

• Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira,
• Triju Zvaigžņu ordenis III šķira (1938),
• Lāčplēša kara ordenis (1920).