Roberts Dukurs

Roberts Dukurs (1886. gada 19. oktobris — 1942. gada 22. aprīlis) bija Latvijas politiķis, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts un Latvijas darba ministrs no 1921. līdz 1923. gadam.

Roberts Dukurs ir dzimis 1886. gada 19. oktobrī Valmieras apriņķa Ozolu pagastā. Mācījies Ārciema pagasta skolā un Limbažu pilsētas skolā. 1905. gadā iestājies Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. 1908. gada februārī Rīgā arestēts un tiesāts. Viņam tika piespriesti četri gadi katorgā, kurus Dukurs izpildīja Rīgas un Saratovas cietumos. 1913. gadā izsūtīts uz Sibīriju, kur palika līdz Februāra revolūcijai 1917. gadā. Tajā pašā gadā mēģinājis atgriezties Latvijā, taču, sakarā ar vācu uzbrukumu, šo domu uz laiku atmetis. Piedalījies Sibīrijas latviešu nacionālo organizāciju darbībā.

1921. gada jūnijā kļuvis par darba ministru Z. A. Meierovica valdībā. Amatā bija līdz 1923. gada janvārim, kad valdība demisionēja. 1922. gadā piedalījies 1. Saeimas vēlēšanās un ievēlēts no Mazinieku partijas saraksta. Ievēlēts sociālās likumdošanas komisijā. 1925. gadā Dukurs piedalījās kārtējās Saeimas vēlēšanās, šoreiz no LSDSP saraksta. Ievēlēts par 2. Saeimas deputātu, strādājis ārlietu, budžeta, izglītības, kā arī tirdzniecības un rūpniecības komisijās.

1928. gadā ievēlēts par 3. Saeimas deputātu, bija Saeimas sekretāra Jāņa Breikša otrais biedrs, kā arī darbojies budžeta, mandātu un organizācijas komisijās. Strādājis Kultūras fonda domē. 1931. gadā ievēlēts par 4. Saeimas deputātu, darbojās budžeta un sociālās likumdošanas komisijās. Strādājis Kultūras fonda domē. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā kā jaunās iekārtas pretinieks izsūtīts uz Liepājas koncentrācijas nometni, kur Dukurs bija ieslodzīts līdz 26. oktobrim. 1941. gadā izsūtīts uz Krievijas PFSR, miris ieslodzījumā 1942. gada 22. aprīlī.