Pēteris Stērste

Pēteris Stērste (1893-1976) bija latviešu strēlnieks, vēlāk jurists, Latvijas Senāta senators, vēlāk Tiesu palātas loceklis (līdz 1944). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzimis 1893. gada 8. septembrī Zaļenieku pagasta "Kauliņos" advokāta un rakstnieka Stērstu Andreja ģimenē (māsa dzejniece Elza Stērste). Mācījās Jelgavas ģimnāzijā. Studēja tieslietas Maskavas universitātē, bet pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā iestājās Aleksandra kara skolā. Kā 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas poručiks piedalījās Pirmā pasaules kara (1916-1918) kaujās, izcēlās ar varonību 1917. gada 20. augusta kaujā pie Mazās Juglas. Atsevišķās latviešu brigādes, vēlāk Vidzemes divīzijas sastāvā piedalījās Latvijas brīvības cīņās (1919-1920).

Pēc kara beigām atsāka tieslietu studijas Latvijas Universitātē, līdztekus strādāja Tiesu palātas Civilajā departamentā par sekretāra palīgu un Jelgavas apgabaltiesā par papildmiertiesnesi (no 1925). Studentu korporācijas "Tervetia" goda filistrs. 1928. gadā viņu iecēla par Jelgavas apgabaltiesas locekli, 1933. gadā par Tiesu palātas locekli, 1937. gadā par senatoru Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamentā, kur strādāja līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī. Vācu okupācijas laikā bija tiesnesis Tiesu palātas civilajā departamentā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, bija Latviešu Centrālās padomes priekšsēdētājs. 1950. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV.

Miris 1976. gada 20. martā Čikopī (Chicopee) pilsētā ASV.

• Lāčplēša kara ordenis nr. 3/1696 (1924)