Pauls Līvens

Pauls Līvens (vācu: Paul von Lieven, 1875—1963) bija Smiltenes muižas īpašnieks, firsts (kņazs). Smiltenes, dzelzceļa līnijas Ainaži—Valmiera—Smiltene projekta autors (1908—1911).

Cēlies no senas vācbaltiešu dzimtas Līveniem. Dzimis 1875. gada 12. aprīlī Sanktpēterburgā Krimuldas muižas īpašnieka Paula Hermaņa fon Līvena (1821—1881) un viņa sievas Natālijas, dzimušas fon der Pālenas (1842—1920), ģimenē. 1893. gadā viņa māte nopirka Smiltenes muižu un 1895. gadā to uzdāvināja Paulam. 1899. gadā, ieguvis Pēterburgas Politehniskā institūta ceļbūves inženiera diplomu, Pauls fon Līvens ieradās Smiltenē uz pastāvīgu dzīvi. Viņš savas muižas zemi sadalīja atsevišķos zemes gabalos un iznomāja tos Smiltenes iedzīvotājiem mūža rentē. 1901. gadā Līvens uzcēla Smiltenes spēkstaciju Vidus dzirnavezera krastā, 1903. gadā uzcēla Smiltenes slimnīcu, kokzāģētavu ar tvaiku darbināmu elektrocentrāli pie Tiltlejas ezera. 1903. gada 14. septembrī, atklājot Smiltenes slimnīcu, viņš teicis: „Es neesmu te uzcēlis fabriku, kas man nestu peļņu, es neesmu te uzcēlis ēku priekam, — es esmu uzcēlis ēku, kurā jūs visi nāksiet, līdznesdami savas sāpes. Lai Dievs dod, ka jūs visi aizietu no šejienes smaidīdami, tomēr būs daudzi, kas ienāks paši, bet kurus iznesīs piederīgie un draugi."

Krievijas–Japānas kara (1904—1905) laikā viņš izveidoja brīvprātīgo vienību ar pārvietojamo lazareti un devās sniegt palīdzību Mandžūrijas kaujas laukos ievainotajiem. Tur viņš iepazinās ar žēlsirdīgo māsu Natāliju fon Taubi jeb Lilī un 1905. gadā abi Maskavā apprecējās. Pēc atgriešanās Latvijā viņu ģimenē piedzima meita Marija (Rīgā 1907. gadā) un dēls Leonīds (Smiltenē 1909. gadā). 1911. gadā ar P. Līvena finansiālu atbalstu izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju uz Valmieru, 1913. gadā Abula hidroelektrostaciju ar derivācijas kanālu. Kad Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada sākumā lielinieki apcietināja P. Līvenu, muižas ļaudis esot devušies pie sardzes vīriem ar lūgumu viņu atbrīvot.

Pēc atbrīvošanas Pauls Līvens ar ģimeni emigrēja uz Vāciju, kur 1919. gada 13. septembrī viņa sievai Rostokā piedzima dēls Aleksandrs. Smiltenes muižu Latvijas valdība nacionalizēja un pēc 1920. gada zemes reformas 1922. gadā ierīkoja viengadīgu piensaimniecības skolu.

Miris 1963. gada 11. maijā Londonā, apglabāts Ganersberijas kapsētā (Gunnersbury Cemetery).