Mirdza Ābola

Mirdza Ābola (dzimusi Jaunvalka, 1923—2007) bija latviešu literatūrzinātniece un valodniece, tulkotāja, baltkrievu valodas speciāliste.

Dzimusi 1923. gada 23. februārī Svitenē (tagad Rundāles novada Svitenes pagastā) kalpotāja ģimenē. 1941. gadā pabeidza Rīgas 4. vidusskolu.

1949. gadā pabeidza studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē.

Vairāk kā 40 gadus (1949—1990) strādāja Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Andreja Upīša Valodas un Literatūras institūtā par zinātnisko līdzstrādnieci. 1954. gadā. aizstāvēja disertāciju filoloģijas zinātņu kandidātes grādam, 1993. gadā kļuva par filoloģijas zinātņu doktori.

Darba laikā piedalījās kopīgo darbu sagatavošanā: "Latvijas literatūras vēsture", Raiņa kopotie raksti utt. Pētīja Jāņa Sudrabkalna, Viļa Plūdoņa, Linarda Laicena daiļradi. Strādāja pie Sudrabkalna un Raiņa kopoto rakstu izdošanas, sastādīja arī vairāku citu rakstnieku izlases. Tulkoja Marka Tvena darbus.

Mūža darbs

Īpašu vietu zinātnieces pētījumos ieņēma Latvijas un Baltkrievijas literatūras sakari.

1977. gadā kopā ar vēsturnieci Dzintru Vīksnu Ābola nopublicēja monogrāfiju par Latvijas un Baltkrievijas tautu kontaktiem.

1984. g. kopā ar baltkrievu literātu S. Paņizniku sastādīja latviešu padomju dzejas antoloģiju baltkrievu valodā. Pati pārtulkoja baltkrievu autoru darbus.

Sāka veidot latviešu —baltkrievu, baltkrievu —latviešu vārdnīcu, ko gan nepaspēja pabeigt. To pēc viņas nāves pabeidza un iespiešanai sagatavoja Latvijas Baltkrievu savienība ar Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca zinātnisko vadību. 2010. gadā vārdnīca tika izdota ar Rīgas domes, Baltkrievijas vēstniecības Latvijā, Liepājas Metalurga un SIA Iļģuciems atbalstu.Projekta vadītāja bija Latvijas Baltkrievu savienības valdes locekle Jeļena Lazareva.

M. Ābolas vīrs ir mākslas zinātnieks un gleznotājs Ojārs Ābols. Dēls— flautists, komponists, etnogrāfs Juris Ābols.

• 1986. gadā Latvijas PSR Valsts prēmija
• 2001. gadā Franciska Skarinas medaļa (медаль Францыска Скарыны)

• 1957–1962: "Latviešu literatūras vēsture" (4. –6. sējums)
• 1965: "Tautas dzejnieks Rainis"
• 1975: "Rainis un baltkrievi" (baltkrievu: Райніс і беларусы)
• 1977: "Jānis Sudrabkalns", monogrāfija "Jāņa Sudrabkalna "Kopoti raksti"", Jāņa Sudrabkalna bibliogrāfija, darbu un vēstuļu izlase.
• 1977: "Jānis Sudrabkalns un baltkrievi (baltkrievu: Ян Судрабкалн і беларусы)
• 1977–1983: Raiņa Kopoti raksti 30 sējumos (1.–3. , 5.–7. , 17, 1.–3. variantu sējumi)
• 1977: "Tā draudzība mūžības ilgumu zin". Monogrāfija par Latvijas un Baltkrievijas tautu kontaktiem, kopā ar Dzidru Vīksni
• 1985: "Mūsdienu latviešu padomju literatūra. 1960 —1980"
• 1986: Jānis Sudrabkalns. Vēstules. Rīga, Upiša valodas un literatūras institūts, 1986., 525 lpp.
• 1989—1990: "J. Raiņa tulkojumi" (2. –3. sējums).
• 2010: Baltkrievu —latviešu, latviešu —baltkrievu vārdnīca. Rīga, Latvijas Baltkrievu savienība, 2010. 544 lpp. Zinātnisks redaktors I. Lučics-Fedorecs, atbildīgā par izdevumu J. Lazareva. ISBN 978-9984-49-175-2

Tulkojumi

• 1948: Irina Karnauhova "Joka pasakas" (atkārtots izdevums 1949. gadā)
• 1950: Marks Tvens "Toma Sojera piedzīvojumi"
• 1952: Marks Tvens "Haklberija Fina piedzīvojumi"
• 1954: Nikolajs Vengrovs "Nikolaja Ostrovska dzīve"
• 1976: Vladimirs Karatkevičs «Чазенія»