Marija Rezgale

Izabella Marija Rezgale (dzimusi 1888. gada 30. septembrī, mirusi 1941. gadā) bija latviešu komuniste un Tautas Saeimas (1940) deputāte.

Marija Rezgale dzimusi 1888. gada 30. septembrī (pēc vecā stila — 18. septembrī) Valmieras apriņķa Meizakilas muižas (tagad Igaunijā) kalpa Anca Rezgal un viņa sievas Ievas, dzimušas Kažes ģimenē.

Pelnījusies gadījuma darbos, iedama laukstrādnieku gaitās Mazsalacas un Sēļu pagastos.

1922. gada janvārī iestājusies Komunistiskajā partijā, kļūdama par Vidienas organizācijas Rūjienas rajona biedri ar segvārdu "Stūrgalve". Vadījusi Sēļu pagasta partijas pulciņu «Atvase». Par revolucionāro darbību 1923. gada jūlijā arestēta un 1924. gadā notiesāta uz 3 gadiem ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas turpinājusi nelegālo darbību. Piedalījusies arī laukstrādnieku arodbiedrības Sēļu pagasta nodaļas darbā.

Sekojot brāļa Jāņa Rezgala (1892 — 1938, nošauts Ļeņingradā) aicinājumam, 1929. gada oktobrī aizbrauca uz Pleskavu, Padomju Savienībā, kur dzīvoja līdz 1930. gada septembrim.

Pēc atgriešanās Latvijā atkal iesaistījās pretvalstiskā darbībā, līdz viņu 1933. gada septembrī apcietināja otrreiz, notiesājot uz 4 gadiem spaidu darbos. Iznākusi по apcietinājuma 1937. gada janvārī, viņa pārcēlās uz Mazsalacu un strādāja gadījuma darbus — par šuvēju.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuva par Tautas Saeimas deputāti no Vidzemes apgabala. Ievēlēta par LKP Valmieras apriņķa komitejas locekli. 1941. gada februārī pārcēlusies uz Valmieru, kur veica jaunizveidotās Valmieras apgabaltiesas locekles pienākumus.

1941. gada maijā smagi saslimusi un ievietota Valmieras slimnīcā. Pēc vācu uzbrukuma M. Rezgali evakuēja un nogādāja Jaroslavļas apgabalā, Padomju Savienībā, kur 1941. gada augustā viņa nomira. Apbedīta Jaroslavļas apgabala Kozas ciemā.