Ludvigs Knorings

Ludvigs fon Knorings (vācu: Alfred Ludwig Peter Woldemar Baron von Knorring, krievu: Владимир (Людвиг) КарловичКнорринг, 1859–1930) bija vācbaltu diplomāts un politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет для Западной России) priekšsēdētājs (1919).

Dzimis 1859. gada 7. jūlijā Vīnē Igaunijas guberņas muižnieka Kārļa Knoringa ģimenē.No 1887. gada darbojās Krievijas impērijas vēstniecībā Berlīnē, 1894. gadā iecelts par 2. sekretāru.No 1903. gada bija Krievijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu ierēdnis, vēlāk kancelejas direktors (1906). No 1910. gada bija Krievijas pārstāvis ("ministrs-rezidents") Hesenē-Darmštatē un Saksijā-Koburgā un Gotā (1910-1911).1919. gada 22. jūlijā Ludvigs Knorings Berlīnē iesaistījās Rietumkrievijas militāri politiskajā padomē, kurā līdzdarbojās arī Vidzemes bruņniecības landmaršals un bijušais Apvienotās Baltijas hercogistes reģents Ādolfs Pilars fon Pilhavs, lielrūpnieki Andrejs Rēmers (Römmer), Hermanis fon Bergs, krievu ģenerālis Vasīlijs Biskupskis un pulkvedis Pjotrs Durnovo. Padome plānoja pēc Krievijas impērijas atjaunošanas piešķirt neatkarību Polijai un Somijai, bet Baltijas provincēm piešķirt autonomiju, līdzīgu pirmskara Somijas lielhercogistes statusam. No 1920. gada vadīja krievu bēgļu biroju Bādenbādenē (1920-1922).

Miris 1930. gada 28. decembrī Šveices kūrortā Vevē (Vevey).