Kārlis Kundziņš
Quick Facts
Biography
- Šis raksts ir par teologu. Par citām jēdziena Kārlis Kundziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kārlis Oskars Kundziņš (dzimis 1883. gada 12. aprīlī Smiltenes pagastā, miris 1967. gada 9. augustā Sietlā) bija latviešu teologs, filozofs, pedagogs, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, teoloģijas profesors (1921). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps (1962—1966).
Dzīves gājums
Dzimis 1883. gada 12. aprīlī Smiltenes mācītājmuižā mācītāja Kārļa Kundziņa (1850—1937) ģimenē, līdz 14 gadu vecumam izglītojās mājskolotāja vadībā, tad iestājas Tērbatas ģimnāzijā. Pēc tās pabeigšanas iestājās Tērbatas Universitātē, kur sāka studēt teoloģiju un 1907. gadā to absolvēja. Pēc universitātes beigšanas Kundziņš 8 gadus dzīvoja un strādāja Valmierā kā vikārmācītājs. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Tērbatu, kur tika apstiprināts kā Tērbatas Universitātes docents. Pēc Latvijas Universitātes dibināšanas viņš ieņēma dažādus administratīvus posteņus kā vairākkārtējs fakultātes dekāns, sekretārs un universitātes prorektors. Paralēli darbam universitātē viņš strādāja arī kā Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas reliģijas — ētikas, psiholoģijas un filozofijas skolotājs. Bija vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedrs.
Darbi
Trimdā publicētas viņa grāmatas "Kristus" (1948), "Ceļš uz pilnvērtīgu dzīvi" (1948), "Dieva izredzētie" (1957), "Atmiņas" (1968) u.c.
Atsauces
- ↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 177.—178. lpp. ISBN 9789934827051.
Autoritatīvā vadība |
|
---|---|
Autoritatīvā vadība |
|