Kārlis Brože

Kārlis Brože (1887. gada 12. novembris — 1941. gads) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks, karojis ukraiņu vienībās. Vēlāk aizsargs un policists — Rīgas prefektūras 2. iecirkņa priekšnieks.

Dzimis "Kņadu" mājās, Briedupēs, Burtnieku pagastā. Mācījies Valmierā un vēlāk Rīgā, 1911. gadā kā eksterns ieguvis mājskolotāja tiesības Sanktpēterburgas Pedagoģiskajā institūtā.

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas impērijas armijā. 1916. gada pabeidzis Orenburgas praporščiku skolu, kā virsnieks dienējis kavalērijā. Dienestu beidzis poručika dienesta pakāpē. Pēc tam, no 1917. gada, dienējis Ukrainas Tautas Republikas bruņotajos spēkos — komandējis Melno zaporožcu kazaku vienību, pulkvežleitnants. Piedalījies Pirmajā Ziemas pārgājienā, kā arī kaujā par Voznesensku un Hmeļnicku. Neskatoties uz ukraiņu valodas neprasmi, ar ko dažreiz nav bijuši apmierināti viņa kazaki, kā komandieris izpelnījies labu slavu starp padotajiem. Dienesta laikā apbalvots ar Ukrainas Tautas Republikas Dzelzs krusta ordeni.

1920. gada nogalē atgriezies dzimtenē. No 1921. gada 10. marta bijis policijas, tajā skaitā arī aizsargu dienestā, strādājis par policijas priekšnieku iecirkņos Valmierā, Valkā un Smiltenē. 1932. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. No 1935. gada jūlija Rīgas prefektūras 2. iecirkņa priekšnieks.

Pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā, 1940. gada jūlija sākumā pēc pašas vēlēšanās atvaļinājies no dienesta policijā. Vēlāk padomju varas iestāžu arestēts un 1941. gadā nošauts.