Jūlijs Celms

Jūlijs Augusts Celms (1879. gada 29. septembris — 1935. gada 9. maijs) bija Latvijas ekonomists un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, kā arī Latvijas Satversmes sapulces, 1., 2., 3.. un 4. Saeimas deputāts. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. Filosofa Teodora Celma brālis.

Jūlijs Celms piedzima Valkas apriņķa Lugažu pagastā 1879. gada 29. septembrī. Pabeidza Kuldīgas Skolotāju semināru, strādāja par pedagogu.

1905. gada revolūcijas laikā pameta valsti. Bija žurnālists laikrakstos "Pēterburgas Avīzes" un "Dienas Lapa", kā arī bija laikraksta "Laika Balss" faktiskais redaktors. Absolvēja Maskavas Komercinstitūtu. Pirmā pasaules kara laikā krita Austroungārijas karaspēka gūstā. Pēc atbrīvošanas iestājās Latvijas armijā, piedalījās Brīvības cīņās. Par cīņām pret Bermonta armiju Celmu apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.

Bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs, kā viens no tās pārstāvjiem piedalījās Latvijas Republikas pagaidu likumdevējvaras — Tautas padomes darbā. Vēlāk ievēlēts Satversmes sapulcē (1920), 1. Saeimā (1922) un 2. Saeimā (1925), 3. Saeimā (1928) un 4. Saeimā (1931). Tika uzskatīts par vienu no mērenākajiem sociāldemokrātiem.

Bijis Rīgas Diskonta bankas direktors, vēlāk — Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs.

1935. gada aprīlī viņu ievietoja Rīgas 1. slimnīcā ar apendicītu. Miris 1935. gada 9. maijā no komplikācijām, kas radušās pēc aklās zarnas operācijas.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis