Jānis Vītiņš

Jānis Vītiņš (dzimis 1897. gada 14. oktobrī, miris 1945. gada 31. decembrī, pēc citam ziņām 29. novembrī, 28. decembrī) bija latviešu operdziedātājs (tenors), karavīrs un politiķis.

Dzimis Dzērves pagastā. 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā. Cīnījies Austrumprūsijā un Latvijā. 1919. gadā iesaukts Latvijas armijā. Darbojies Tautas padomē, kā LSDSP pārstāvis. Kā virsleitnants piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Par varonību cīņās pie Bolderājas 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Pēc kara studēja Latvijas Valsts konservatorijā, paralēli darbodamies Latvijas Nacionālajā operā, iesākumā korī, vēlāk kā solists. Papildinājies Itālijā. 1929. gadā devās uz Vāciju, kur darbojās Desavas operā. No 1937. līdz 1939. gadam — atkal solists Nacionālajā operā.

Pēc Latvijas okupācijas darbojās pretošanās organizācijā Tēvijas sargi, 1941. gada 8. martā padomju iestāžu arestēts, gada beigās sodīts ar nāvi.

• L.k.o.k. Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi

• Latvju skaņu mākslinieku portrejas, Jēkabs Vītoliņs, Roberts Kroders, Rīga, 1930
• Ziņas par Latvijas mūziķiem, sast. Elmārs Zamovičs, Rīga, 2014