Jānis Stendzenieks

Jānis Stendzenieks (dzimis 1913. gada 8. februārī, miris 1983. gada 14. jūnijā) bija latviešu vieglatlēts, startēja šķēpa mešanas sacensībās.

1936. gadā šķēpu raidījis 54,10 m tālumā, 1938. gadā pārvarējis 60 m atzīmi (60,80 m), pēc gada atradās otrajā vietā pēc Oto Jurģa šķēpa metēju rangā ar 62,96 m tālu raidījumu.

1942. gada 8. oktobrī pirmo reizi karjerā labojis Latvijas rekordu — 69,35 m, nākamā gada 15. maijā Stendzenieks kļuva par pirmo latvieti, kas šajā disciplīnā pārsniedzis 70 m robežu — šķēps tika raidīts 70,80 m tālumā. Pēdējā reizē pirms emigrācijas sportists raidīja šķēpu 68,80 m tālumā (1944. gada vasara).

1948. gadā neilgi pirms vasaras olimpiskajām spēlēm Londonā viņš Apvienotās Karalistes pilsētā Linkolnā sasniedza rezultātu 71,31 m, tā gada olimpiskajās spēlēs uzvarētāja rezultāts bija 69,76 m. Vēlāk pārcēlās uz dzīvi Čīlē, kur 1950. gadā kļuva par kontinenta neoficiālo čempionu — 67,19 m.

Pēc sportista karjeras beigām kopā ar citu Čīlē dzīvojošu latvieti Edgaru Laipenieku strādāja par vieglatlētikas treneriem Čīles izlasē.