Jānis Štelmahers

Pirmā pasaules kara laikā bēgļu gaitās Krievijā. Pēc tam atgriezies Latvijā. Studējis jurisprudenci. Studentu korporācijas Talavija biedrs. Strādājis Ārlietu ministrijā. Viens no Latviešu Nacionālās jaunatnes savienības dibinātājiem. Vēlāk darbojies Kristīgajā nacionālajā savienībā, kur bija tās laikraksta "Dzintarzeme" izdevējs un atbildīgais redaktors, kā arī Centra valdes loceklis, tomēr pēc neveiksmīgā starta Rīgas domes vēlēšanās Štelmahers atstāja šo partiju.

1932. gada vasarā izveidojis Apvienoto Latvijas nacionālsociālistisko partiju (ALNSP). Tā spēja apvienot ap 93 cilvēkiem. Lielākoties tās ideoloģija bija balstīta uz Vācijā valdošās nacionālsociālisma ideoloģijas kopēšanu un atdarināšanu. 1933. gadā ALNSP tika slēgta. Tās vietā tajā pašā gadā tika izveidota biedrība — Aktīvās Latvijas atjaunošanas kustība "Zilais Ērglis". Štelmahers bija tās Centrālās valdes priekšsēdētājs. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma organizācija slēgta. 1939. gadā Štelmahers uzturējās ārzemēs — Vācijā un Itālijā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Štelmahers centās izbēgt no Latvijas uz ārzemēm, tomēr padomju varas iestādes viņu apcietināja. 1941. gadā nošauts padomju apcietinājumā.