Jānis Seskis

Jānis Seskis (dzimis 1877. gada 16. maijā, miris 1943. gada 10. jūlijā) bija skolotājs un Latvijas diplomāts. 1905. gada revolūcijas dalībnieks, Latviešu Informācijas dienesta izveidotājs Petrogradā (1917), Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis (1917—1918), Parīzes miera konferences delegāts (1919), Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1920—1940), Latvijas vēstnieks PSRS (1929—1932). Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS, kur viņam izpildīja nāvessodu.

Jānis Seskis dzimis 1877. gadā Vaives pagasta Lejas Piekuņos lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Āraišu draudzes skolā un Priekuļu ministrijas skolās. 1897. gadā Cēsīs kā autodidakts nokārtoja tautskolotāja pārbaudījumus, strādāja par skolotāju Lejasciemā un Straupē. Piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos, par ko aizmuguriski piespriests nāves sods. 1906. gada sākumā devās emigrācijā uz Šveici, kur studēja Bernes un Bāzeles universitātēs, pēc tam strādāja par jauno valodu skolotāju Parīzē (1910-1913). Darbojās latviešu trimdas laikrakstos "Dzimtenes Vēstnesis" un "Druva".

1913. gadā atgriezās Latvijā un strādāja Ventspilī par avīzes "Ventspils Apskats" redaktoru. Sākoties Pirmajam Pasaules karam, Jāni Seski iesauca Krievijas impērijas armijā. Veselības stāvokļa dēļ netika sūtīts uz fronti, bet dienēja kā rakstvedis gvardes Preobraženskas pulkā Petrogradā. Pēc Februāra revolūcijas Jānis Seskis tika atzīts par karadienestam nederīgu, un 1917. gada vasarā atgriezās Latvijā.

1917. gada oktobrī viņš pēc agrākā Krievijas Valsts Domes deputāta Jāņa Goldmaņa lūguma atgriezās Petrogradā, lai izveidotu Latviešu Informācijas dienestu. 29. novembrī — 2. decembrī tika dibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, un Jānis Seskis tika ievēlēts par LPNP Ārlietu nodaļas sekretāru, turpinot Informācijas dienesta darbu. 1918. gada beigās Seskis tika nosūtīts piedalīties Latvijas delegācijas darbā Parīzes miera konferences laikā. No 1920. gada jūnija līdz 1921. gada janvārim viņš bija Latvijas pilnvarotais pārstāvis Šveicē. 1921. gada aprīlī tika iecelts par rezidējošo ministru (pastāvīgo vēstnieku), no augusta sūtnis Igaunijā, no 1929. gada oktobra līdz 1932. gada jūnijam sūtnis PSRS. No 1932. gada decembra bija Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses nodaļas vadītājs. No 1934. gada oktobra līdz 1940. gada februārim Jānis Seskis bija Latvijas ģenerālkonsuls Klaipēdā. 1940. gada septembrī Seskis tika atbrīvots ārlietu resora likvidācijas dēļ.

1941. gadā Jānis Seskis tika apcietināts un izvests uz Krieviju. Apsūdzēts par to, ka darbojies noziedzīgā organizācijā LPNP, sadarbojies ar Francijas sūtni Petrogradā Ž. Nulensu (Noulens) un britu ģenerālkonsulu Maskavā B. Lokartu (Lockhart), lai gāztu padomju varu Krievijā, būdams sūtnis Maskavā, spiegojis, kaitējot PSRS. 1941. gada 23. jūnijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda viņam nāvessodu, ko izpildīja 1943. gada 10. jūlijā Vjatkas soda nometnēs Kirovas apgabalā.

• Maksimālisms un latviešu strēlnieki. Sociāla un politiska etīde. Petrograda, 1918 (franciski) Jānis SESKIS, Maximalisme et Tirailleurs lettons, Étude sociale et politique de J.Seskis, Pétrograd, 1918
• Latvijas valsts izcelšanās un tās izredzes. Rīga: Latvijas Sargs, 1921. — 103 lpp.
• Latvijas Valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē: atmiņas un apcerējumi (1914—1921). Ar bijušā Francijas ministra un vēstnieka Žīla Nulensa priekšvārdu. Rīga: Valters un Rapa, 1938. — 427 lpp. (2. izdevums Linkolnā (Nebraska): Pilskalns, 1961. — 427 lpp.; 3. izdevums Rīgā, 1991. — 343 lpp. ar Elmāra Pelkaus priekšvārdu)

• Jānis SESKIS Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
• Jānis SESKIS, Maximalisme et Tirailleurs lettons, Étude sociale et politique de J.Seskis, Pétrograd,1918