Jānis Rudzītis

Jānis Rudzītis (dzimis 1909. gada 24. martā Bērzaunes pagastā, miris 1970. gada 25. maijā Stokholmā) bija latviešu literatūrkritiķis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Pazīstams kā galvenais latviešu grāmatu vērtētājs trimdā 20. gadsimta 40.-60. gados.

Jānis Rudzītis dzimis Bērzaunes pagasta "Susurēnos" lauksaimnieka ģimenē, beidza Madonas ģimnāziju (1928), LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē studēja baltu filoloģiju (1929 - 1936). No 1933. gada periodikā publicēja rakstus un recenzijas.

Otrā pasaules kara laikā 1942.-1944. gadā strādāja žurnālā "Latvju Mēnešraksts". 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, tur bija skolotājs Lībekas un Neištates latviešu ģimnāzijā. 1950. gadā pārcēlās uz Zviedriju, dzīvoja Upsālā. No 1952. gada strādāja laikrakstā "Latvija", bija ražīgs grāmatu recenzents. Sastādīja un rediģēja vairāk nekā 20 grāmatu, to vidū Veronikas Strēlertes dzejas izlasi "Sudraba ūdeņi" (1949) un Erika Ādamsona "Rakstus" divos sējumos (1960). Pētīja dzejas formālos aspektus. Lielākā un nozīmīgākā Rudzīša rakstu daļa pēc viņa nāves apkopota grāmatās "Starp provinci un Eiropu" un "Raksti". Saņēmis Raiņa un Aspazijas fonda prēmiju par grāmatu "Raiņa ritmi".

Miris 1970. gada 25. maijā Stokholmā.

• Paši savā valstī. Rīga, 1938
• Spīdola Nāves salā. 1948
• Raiņa ritmi. 1958
• Starp provinci un Eiropu. Vesterosa, 1971
• Tālos ceļos, savos ļaudīs. Vesterosa, 1973
• Raksti. Vesterosa, 1977