Jānis Rijnieks

Dzimis 1905. gadā Saukas pagastā zemnieka Jāņa Rijnieka ģimenē. Pēc Otrā pasaules kara pārcālās uz dzīvi Rīgā, strādāja par ekspeditoru ēdnīcā "Daile". 1962. gada 14. aprīlī J. Rijnieku apcietināja un apsūdzēja par to, ka viņš piedalījies nacionālās pretestības grupas "Baltijas federācija" veidošanā. Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija Gunārs Rode, Dailis Rijnieks, Viktors Kalniņš, Knuts Skujenieks, Aina Zābaka, Uldis Ofkants un Ziedonis Rozenbergs.

Lietu Latvijas PSR Augstākā tiesa izskatīja no 1962. gada 28. novembra līdz 28. decembrim. Viņa dēlu D. Rijnieku apsūdzēja, ka viņš dienesta laikā Padomju armijā vēstulēs tēvam Jānim Rijniekam apmelojis Padomju Savienības Komunistisko partiju, Padomju Savienības valsts iekārtu un politiku, sociālisma būtību Padomju Savienībā, izteicis savas domas, ka "jācīnās par īstu brīvību un ne tādu, kāda pastāv". Tiesnesis Raimonds Brīze G. Rodem un D. Rijniekam piesprieda 15 gadus, A. Zābakai — 12, U. Ofkantam un V. Kalniņam — 10 gadus, K. Skujeniekam — septiņus, Z. Rozenbergam — sešus, Jānim Rijniekam — piecus gadus ieslodzījumā. Ieslodzījumu pavadīja stingra režīma nometnē Mordovijā.

Atgriezās no lēģera 1967. gadā, miris.^{[nepieciešama atsauce]}