Quick Facts
Biography
Jānis Dzenis (1915-1984) bija Latviešu leģiona seržants, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējs, kā arī pirmais latvietis, kas apbalvots ar Tanka iznīcināšanas nozīmi.
Bērnība un jaunība
Jānis Dzenis dzimis 1915. gadā Krasnodaras guberņas Tihoreckas pilsētās latviešu ģimenē, ar ģimeni 1934. gadā atgriežas Latvijā un iekārtojas darbā kā celtnieks. 1940. gadā uzsāk darbu Rīgas superfosfātu fabrikā, vispirms kā šoferis un vēlāk kā elektriķis
Otrajā pasaules karā
Zināms, ka Dzenis pēc Otrā pasaules kara sākuma darbojas partizānu grupā Limbažu apkaimē, vēlāk kā brīvprātīgais piesakās dienestam latviešu policijas bataljonos, tiek nozīmēts 16. Zemgales policijas bataljonā, kura 2. rotas sastāvā kapteiņa Mateasa vadībā dodas uz Austrumu fronti. 1942. gada augustā apbalvots ar Drošsirdības zīmi Austrumtautu piederīgiem.
1943. gada februārī ar bataljonu tiek pārcelts uz Ļeņingradas fronti, tur tas tiek iekļauts 2. latviešu brigādē kā 42. pulka III bataljons un 1943. gada maijā nonāk Volhovas frontē, Dzenim komandējot vadu 10. rotā. 1943. gada 1. septembrī Dzenis tiek paaugstināts par rotenfīreru, pēc tam vairākkārtīgi ievainots, par ko saņem Ievainojuma nozīmi melnā un Kājnieku trieciena nozīmi sudrabā..
1944. gada 16.-17. marta kaujās pie Ostrovas pēc vada komandiera nāves uzņemas vadību un cīņā iznīcina piecus ienaidnieka tankus, tostarp diviem tuvcīņā priekšā izmetot prettanku mīnas, par ko kā pirmais latvietis saņem Tanka iznīcināšanas nozīmi, kā arī I šķiras Dzelzs krustu. 1944. gada 19. un 23. martā, netālu no Kudeveras tiek ievainots un evakuēts uz kara hospitāli Balvos. 1944. gada 9. aprīlī apbalvots arī II šķiras Dzelzs krustu un paaugstināts par kaprāli. 1944. gada vasaras kaujās paaugstināts par seržantu, par 16. oktobra kauju Kurzemes cietoksnī 1945. gada 5. februārī 19. divīzijas 43. pulka I bataljona 2. rotas sastāvā apbalvots ar Armijas goda sarakstu sprādzi.
1944. gada decembrī Dzeni nosūta uz rotas komandieru/virsnieku kursiem Jaundundagā, frontē Dzenis atgriežas 1945. gada janvārī jau kā leitnants. Dzenim uztic vadīt 19. divīzijas velosipēdistu izlūkrotu un šajā amatā 1945. gada 23. martā smagi ievaino pie Pilsblīdenes dzelzceļa stacijas. Kara beigas Dzenis sagaida Kurzemē un nonāk PSRS gūstā.
Pēckara dzīve
No 1945. gada 30. maija līdz 1946. gada 11. novembrim Dzenis ir ieslodzījumā Vorkutas darba nometnē, pēc tam atgriežas Rīgā, kur strādā par santehniķi, taču 1947. gada 10. aprīlī atkal tiek arestēts un apsūdzēts kā kara noziedznieks. 1947. gada 27. jūlijā Dzeni kara tiesa notiesā uz 25 gadiem smagā režīma darba nometnēs, 16 gadus viņš pavada nometnēs Kazahstānas teritorijā līdz tiek atbrīvots 1963. gadā.
Leitnants Jānis Dzenis mirst Rīgā 1984. gada 20. janvārī.