Ivars Caune

Šis raksts ir par agronomu un politiķi. Par citām jēdziena Ivars Caune nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ivars Caune (dzimis 1933. gada 4. augustā) ir latviešu agronoms un politiķis, LR Augstākās Padomes deputāts (1990—1993).

Dzimis 1933. gada 4. augustā Valkas apriņķa Annas pagastā.1947. gadā I. Caune pabeidza Annas pamatskolu, pēc tam — Stāmerienas lauksaimniecības tehnikumu agronoma specialitātē. Neklātienē studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kuru absolvējis 1965. gadā, iegūstot agronoma diplomu. Pēc tehnikuma absolvēšanas strādājis par agronomu kolhozā Balvu rajona Kubiļu pagastā un Alūksnes rajona Malienas pagastā.

Bijis obligātajā dienestā Padomju armijā Ordžonikidzē, pildījis rakstveža pienākumus tanku pulkā. Pēc demobilizēšanās atgriezies agronoma darbā Alūksnes rajona Bejas pagastā. 1962. gadā pārcēlies uz Alūksnes rajona Mālupes pagastu, jo kļuvis par kolhoza "Igrīve" priekšsēdētāju. Kopā strādājis 44 gadus un bijis LKP biedrs.

Trešās atmodas laikā iesaistījies Latvijas Tautas frontes darbībā. 1990. gada martā piedalījies LPSR Augstākās Padomes 12. sasaukuma (vēlāk — LR Augstākā Padome) vēlēšanās un ticis ievēlēts Malienas 106. vēlēšanu apgabalā. Darbojies Celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijā, bijis Tautas frontes frakcijā. Balsojis par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju.

1961. gadā apprecējies ar grāmatvedi Ainu. Pārim ir meita Ilze (1972). Dažādos deju kolektīvos dejojis vairāk nekā 20 gadu.

Apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un Triju Zvaigžņu ordeni.

• Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.