Georgs Apinis

Johans Georgs Apinis (1859. gada 16. jūnijs — 1920. gada 19. maijs) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks. Valmieras pilsētas ārsts un Valmieras pilsētas galva.

Dzimis 1859. gada 16. (4.) jūnijā Rencēnu pagasta zemnieka Jāņa Apiņa un viņa sievas Annas ģimenē. Mācījās Bērzaines ģimnāzijā (1872-1877) un Tērbatas ģimnāzijā. Studēja Tērbatas universitātes medicīnas fakultātē (1878-1885), pēc kuras beigšanas no 1886. gada strādāja par ārstu Valmierā. 1892. gada viņu iecēla par Valmieras pilsētas ārstu.

Kad 1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva latvieši (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), viņu ievēlēja par Valmieras pilsētas galvu. Pēc Apiņa ierosmes līdz 1908. gadam uzbūvēja Valmieras sieviešu ģimnāzijas (tagadējās Valmieras pamatskolas) ēku, tās celtniecībā viņš ieguldīja lielu daļu personisko līdzekļu.

1913. gadā G. Apinis un septiņi citi "Septiņu vecpuišu biedrības" locekļi nopirka pilsētas vidū esošo "Lilijas dārzu", ko pārdēvēja par Vecpuišu parku un tajā uzcēla paviljonu (1914). Atbalstīja latviešu strēlnieku pulku veidošanu. Pirmā Pasaules kara laikā paviljona zālē izveidoja lazareti. Bija viens no Latvju neatkarības apvienības dibinātājiem Rīgas sabiedrisko organizāciju pārstāvju sapulces laikā 1917. gada 3. aprīlī.

Miris 1920. gada 19. maijā Rīgā, apglabāts Valmierā. Vēlāk viņa izveidoto Vecpuišu parku pārdēvēja par Kultūras parku, Komjauniešu parku un Vidus parku. Georga Apiņa vārdā ir nosaukta iela Valmierā.