Quick Facts
Biography
Džemma Lija Skulme (dzimusi 1925. gada 20. septembrī Rīgā) ir latviešu gleznotāja, viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju laika Latvijas kultūras dzīves veidotājām. Māksliniece veicinājusi Trešās atmodas kustību.Džemmai Skulmei ir 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē nepārvērtējama loma. Viņa nāk no ievērojamas mākslinieku, latviešu klasiskā modernisma veidotāju Skulmju dzimtas, būdama gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes meita.
Biogrāfija
Džemma Skulme dzimusi Rīgā 1925. gada 20. septembrī. Glezniecību apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (beigusi 1949) un Repina mākslas institūtā (beigusi 1955). Strādājusi par dekoratoru palīgu Dailes un Valsts Leļļu teātrī. Ir Mākslinieku savienības biedre no 1956. gada, ir bijusi tās valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977 — 1982) un priekšsēdētāja (1982 — 1992). 1976. gadā atzīta par Latvijas PSR Tautas mākslinieci. No 1993. gada ir Jaunrades fonda prezidente.Latvijas Zinātņu akadēmija māksliniecei piešķīrusi Goda locekles nosaukumu (1992), ir Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore (1998).Latvijas Mākslas Augstskolu asociācija, novērtējot gleznotājas darbu, piešķīrusi Dr. honoris causa grādu par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā.
Džemma Skulme bijusi precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru (1947 - 1953) un gleznotāju Ojāru Ābolu (no 1953), ir divi bērni — dēls plakātists Juris Dimiters (1947) (mazdēls Arturs Dimiters) un meita gleznotāja Marta Skulme (1962) (mazdēls Jānis Skulme).
Politiskā darbība
Džemma Skulme bijusi sabiedriski aktīva jau padomju laikā, bijusi arī LPSR Augstākā Padomes deputāte. Nozīmīga ir Džemmas Skulmes darbība atmodas laikā. 1988. gadā viņa bija Tautas frontes veidotāju skaitā un 1989. gadā kā LTF pārstāve ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas politikā nav darbojusies, tomēr 1998. gadā Džemma Skulme bija Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanas manifesta parakstītāju skaitā.
Mākslinieciskā darbība
Džemma Skulme, alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, runā par savas un visas tautas likteni, izcelsmi un pēctecību. Mākslinieces darbus raksturo monumentalitāte un vērienīgums formā un saturā. Darbojas monumentālajā glezniecībā, grāmatu un plakātu mākslā, ir rakstu un apceru autore. Darbi veidoti lielākoties eļļas, akrila un akvareļa tehnikās. Mākslinieces radīto darbu tēli — mātes, pūrs, tautasdziesmas, kariatīzes, strēlnieki tiek tuvināti simbolam ar filozofisku vispārinājumu un asociatīvu tēlainību.
Izstādes
Izstādēs piedalās kopš 1949. gada. Ir bijušas daudzas personālās, grupu un dzimtas izstādes.
Personālizstādes
Māksliniece sarīkojusi personālizstādes Rīgā (1968, 1985, 1992, 1994, 1995); Šveicē un Milānā (1971); Viļņā (1976); Kalē (Francija, kopā ar O.Ābolu); Fredrikstādē (Norvēģija, 1994, 1995); Cēsīs (1996); Kijevā (1997),, arī galerijās Vācijā, Austrijā, Kanādā un ASV.
Skulmju dzimtas izstādes
Tikušas organizētas dzimtas izstādes Rietumberlīnē (1981); Pitsburgā (ASV, 1986); Bergamo (Itālija, 1987) un Rīgā (1998 — 1999).
Grupu izstādes
Regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Itālijā, Zviedrijā,Vācijā (Starptautiskais mākslas gadatirgus, 1991), ASV (Starptautiska mākslas izstāde Art Expo Čikāgā, 1984). Grupu izstādes norisinājušās arī Ņujorkā (1989), Minhenē, Bonnā, Pitsburgā (1993).
Darbi
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Valsts Mākslas muzeja, Zimmerly Mākslas muzeja (ASV), Tretjakova galerijas (Krievija) kolekcijās. Viņas darbi atrodas arī privātkolekcijās, kuru vidū ir minami Krievijas prezidents un Dānijas karaliene.
Veltījums māksliniecei
1986. gadā tika uzņemta Rīgas kinostudijā dokumentālā filma "Džemma", veltīta māksliniecei. Tās režisore — Laima Žurgina.
Darbu galerija
"Kāzu motīvs", akvarelis, papīrs, 1966. 
"Latviešu godu motīvs", akvarelis, koks, 1966. 
"Abrenes meitene", jaukta tehnika, koks, 1963. 
"Kāzu motīvs", jaukta tehnika, dēlis,1960. gadi.
