Bernhards Dīriķis

Bernhards Dīriķis (dzimis 1831. gada 23. janvārī , miris 1892. gada 6. septembrī ) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks. Viņš bija tulkotāja, publicista Andreja Dīriķa brālis.

Dzimis Ērgļu pagasta "Vējavu" māju saimnieka ģimenē. Bērnību pavadīja Jēkabmiesta (tagad Jēkabpils) tuvumā Sēlijā, kur viņa tēvs rentēja muižu. Mācījās Tērbatas Skolotāju seminārā un studēja Pēterburgas Skolotāju institūtā.

No 1852. līdz 1858. gadam strādāja Ārensburgas apriņķa skolā par krievu valodas skolotāju, pēc tam pārcēlās uz Rīgu un pieņēma vietu Vidzemes kamerālpalātā, t.i. kļuva par valsts ierēdni. Mēģināja nodibināt latviešu biedrību pēc vācbaltu Latviešu Draugu biedrības parauga un laikrakstu, taču dažādu iemeslu dēļ šī iecere neizdevās. Nostrādājis četrus gadus Pleskavā par akcīzes ierēdni, viņš atgriezās Rīgā un pēc pāris gadiem realizēja savus agrākos nodomus.

1868. gada Dīriķi ievēlēja par pirmo Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšnieku. Viņa vadībā RLB tika izveidotas Teātra un Zinību komisijas, Katlakalnā uzstādīts piemineklis Garlībam Merķelim un tika uzcelts biedrības nams.

1870. gadā sāka izdot nedēļas laikrakstu "Baltijas Vēstnesis" (bija arī tā redaktors), bet 1877. gadā nodibināja pirmo latviešu dienas avīzi "Rīgas Lapa". 1880. gadā abas avīzes nonāca akciju sabiedrības "Dīriķis un biedri" īpašumā, "Baltijas Vēstnesim" pārtopot par dienas avīzi "Rīgas Lapas" vietā, bet "Baltijas Vēstneša" vietā par nedēļas avīzi kļūstot "Balsij".

Sarakstīja pirmo latviešu rakstniecības vēsturi latviešu valodā "Latviešu rakstniecība" (1860), kā literatūrkritiķis tajā lielu uzmanību pievēršot arī analizējamo darbu valodas kvalitātei.

Miris 1892. gada 25. augustā (6. septembrī pēc jaunā stila) Rīgā. Apglabāts Lielajos kapos.

• Citāti — Dīriķis. Latviešu rakstniecība. R., 1860.
• Sanita Upleja. Rīgas Latviešu biedrībai aprit 130 gadi. // Diena. 3. marts (1998)