Arvīds Jaunarājs

Arvīds Jaunarājs (līdz 1940. gada 18. aprīlim Jansons, dzimis 1911. gada 28. martā, miris 2008. gada 17. aprīlī) bija latviešu jurists, miertiesnesis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzimis Sakas pagastā ierēdņa ģimenē. Kara laikā kopā ar ģimeni evakuējies uz Ziemeļvidzemi. 1918. gadā decembrī tēvs iecelts par Aizputes pasta—telegrāfa pārzini un ģimene pārcēlusies uz Aizputi. Mācījies Aizputes pamatskolā (1919—1924), pēc tam Aizputes un Liepājas vidusskolās. 1928. gadā iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un Tiesību zinātņu fakultātē Tiesību zinību nodaļā. 1934. gadā ar izcilību beidzis studijas universitātē. No 1934. gada līdz 1940. gadam strādājis par miertiesnesi Rīgā. 1940. gada 18. aprīlī mainījis uzvārdu no Jansons uz Jaunarājs. Padomju okupācijas laikā, 1940. gadā, bijis tautas tiesnesis. Vācu okupācijas laikā bija miertiesnesis Rīgā. Otrā pasaules kara beigās devās trimdā vispirms uz Čehiju, pēc tam uz Vāciju, 1950. gadā uz ASV, kur strādāja vispirms gadu Teksasas, pēc tam Kolorādo štatā. 1983. gadā kā ASV pilsonis apmeklējis Latviju. Miris 2008. gadā Denverā.

Arvīds Jaunarājs savās atmiņas rakstīja: Laikā, kad Latvijā valdīja okupācijas vara un daudzi ir bijuši pesimistiski noskaņoti, K. Čakste teicis - viņš gan ir pilnīgi pārliecināts, ka Latvija atkal būs brīva, tikai «es nezinu, vai mēs to piedzīvosim».