Artūrs Uškāns

1986. gadā Artūrs Uškāns absolvējis Rēzeknes J. Ivanova mūzikas vidusskolu, iegūstot kordiriģenta, mūzikas skolotāja un solfedžo pasniedzēja specialitāti. Fakultatīvi, komponistes Līgas Liepiņas klasē, apguvis kompozīciju. 2000. gadā beidzis Daugavpils Universitātes (DU) Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Informātikas nodaļu, iegūstot informātikas skolotāja un multimediju speciālista profesionālo kvalifikāciju. Vēlāk studējis DU profesionālajā maģistra studiju programmā „Sabiedrības un iestāžu vadība”.

Muzikanta karjeru A. Uškāns sācis kā Rēzeknes rajona Kaunatas ciema estrādes ansambļa (1985–1986) un Rēzeknes rajona kultūras nama estrādes orķestra „Uškāna jaunskunga kapela” (1987–1992) vadītājs. No 1994. līdz 2009. gadam strādājis Daugavpils Universitātes Informātikas katedras Multimediju centrā kā multimediju speciālists. 2002. – 2009. gadā A. Uškāns DU Mūzikas un mākslu katedrā vadījis studiju kursus „TV reklāma” un „Skaņa multimedijos”. 1995. gadā dibinājis etnoroka grupu „Laimas Muzykanti”, savukārt, 2006. gadā – Vaboles pagasta (Daugavpils novads) Etnogrāfisko ansambli „Vabaļis”. Kopš 2007. gada darbojas kā privātuzņēmējs – IK „Latgolys Zvaigzne”, un biedrības „Latgalīšu Etnokulturys centrs” vadītājs.

1. Etnoroka grupa „Laimas Muzykanti”

• Tautas mūzikas apdares un oriģināldziesmas grupas „Laimas Muzykanti” CD projektā “Rodi” (izdevniecība “Lauska”, Rīgā, 2015)
• Koncerti 55. Austrālijas Latviešu Kultūras dienu ietvaros Sidnejā, 2014. – 2015.;
• Koncerttūres, koncerti un dalība festivālos Latvijā, Lietuvā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Turcijā, Polijā, Ungārijā, Baltkrievijā, Krievijā, Vācijā, Itālijā u.c., 1996. – 2015.;
• Mūzikas video „Sorgeņģeļs”, mūzika, teksts, režisors (LTV, 2012);
• Tautas mūzikas apdares autors un izpildītājs dziesmai „Muote” CD projektā „Sviests III”, izp. „Laimas Muzykanti” (izdevniecība „Lauska”, 2009);
• Tautas mūzikas apdares un oriģināldziesmas grupas „Laimas Muzykanti” CD projektā “Gonam gona” (izdevniecība “Izteiksme”, Rīgā, 2003) - Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas nominācija “Labākais Mūsdienu tautas mūzikas albums 2003”;
• Dalība un tautasdziesmu apdares tautas mūzikas CD projektā “Alus Dziesmas” (2001) (“Latviešu tautas mūzikas kolekcija”, izdevniecība “UPE”, Rīgā), Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par labāko folkloras albumu 2001. gadā;
• Dalība un tautasdziesmu apdares tautas mūzikas CD projektā “Danco Dievis” (2000), (“Latviešu tautas mūzikas kolekcija”, izdevniecība “UPE”, Rīgā).

2. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādēm

• V. Tomčiks „Nirnberga. 2013” (rež. H. Petrockis), 2013.
• V. Šekspīrs, M. Zīle „Vosorys saulgrīžu burvesteibys” (rež. O. Šapošņikovs) 2012.
• M. Zīle „Rūžys byudu golūs” (rež. P. Krilovs), 2012.
• Ē. E. Šmits “Oskars un Rozā dāma” (rež. H. Petrockis), 2011.
• K. Jokste „Klepernīku pogosta zvaigzne” (rež. H. Petrockis), 2010.
• R. Blaumanis "Velniņi" (rež. V. Jansons) 2008. (Latvijas Teātra gada balvas „Spēlmaņu nakts” nominācija par labāko mūziku izrādei);
• „Es ticu mūsu kopējai zvaigznei” V. Visocka dziesmu aranžējumi (rež. V . Dupaks) 2008.
• A. Korovkins “Lelle līgavai” (rež. V. Hramņikova), 2007.
• A. Švarcs “Pelnrušķīte” (rež. J. Kaijaks), 2007.
• J. O’Nīls “Garas dienas ceļš uz nakti” (rež. H. Petrockis), 2005.
• R. Blaumanis “Zagļi”, Daugavpils Valsts teātrī (rež. H. Petrockis), 2001.

5. Mūzikas autors Daugavpils novada KC teātra trupas “Trešais variants” izrādēm (rež. Inta Uškāne)

• A. Migla, V. Rūmnieks “Ērkšķu krekls, zvaigznes ceļš”, 2015.
• A. Upīts “Dzimumdienas rītā”, 2014.
• R. Blaumanis “Skroderdienas Silmačos. Millenium.”, 2013.
• P. Putniņš “Gaidīšanas svētki”, 2012.
• Dž. B. Pristlijs “Tā turpiniet, māt!”, 2011.
• T. Stopards “Īstais inspektors Haunds”, 2004.
• Dž. B. Pristlijs “Roze un Kronis”, 2001.
• H. Paukšs “Trīs kāposti”, 1999.
• A. Pleijele ”Daži vakari zem saules”, 1999.
• J. Jaunsudrabiņš “Jo pliks, jo traks”, 1999.
• M. Zīverts “Minhauzena precības”, 1998.
• Červinskis "Krustiņi un Nullītes", 1996.
• K. Skalbe “Kaķīša dzirnavas”, 1995.

3. Latgales Kultūras Gada balva „Boņuks”

• 2014. – Balva nominācijā „Labākais sniegums šlāgermūzikā” par tautasdziesmas „Vokors īt” apdari un izpildījumu;
• 2013. – Balva nominācijā „Labākais folkloras ieraksts” par Vaboles pagasta etnogrāfiskā ansambļa CD „Pa celeņu...” (nominācija, producents);
• 2012. – Balva nominācijā „Labākais mūzikas video” par video dziesmai „Sorgeņģeļs”, „Laimas Muzykanti” (komponists, teksta autors, režisors);
• 2010. - Balva nominācijā ”Labākā publicitātes akcija latgaliešu kultūrā”: Uškānu ģimenes ansamblis;
• 2009. - Balva nominācijā „Labākā dziesma”: tautas dziesmas apdare „Muote”; „Laimas Muzykanti”, Artūra Uškāna aranžējums;
• 2008 . – Balvas nominācijās:

- “Labākā koncertgrupa” – „Laimas Muzykanti” - “Labākā tautas mūzikas dziesma” par dziesmu “Čiguons”, „Laimas Muzykanti”, Artūra Uškāna aranžējums.

4. Latvijas teātra gada balva „Spēlmaņu nakts”

Latvijas Teātra gada balvas „Spēlmaņu nakts 2008” nominācija „Gada labākā teātra mūzika” - R. Blaumanis "Velniņi". Daugavpils teātris, rež. V. Jansons.

• Folkloras, mūzikas un kora dziedāšanas nodarbību vadītājs Austrālijas latviešu 19., 20., 25., 31., 32. 3x3 saietos un Annas Ziedares latviešu Vasaras vidusskolā, Adelaidē; latviešu folkloras mūzikas ansambļu un tautas deju klubu organizētājs Sidnejas, Melburnas, Brisbenas un Adelaides latviešu centros Austrālijā. 2000. – 2002., 2006. –2007., 2011. – 2015.;
• Tautas mūzikas apdares un aranžējumi XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku koncertos „Tēvu laipas” un „Līgo!”, 2013;
• Producents, tautas mūzikas apdaru un oriģināldziesmu autors un mūziķis grupas „Laimas Muzykanti” CD projektā “Orkla bolss” (izdevniecība “UPE”, Rīgā, 2007), Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas nominācija “Labākais Mūsdienu tautas mūzikas albums 2007”;
• Tautasdziesmu apdares Latgales programmai “Pi Dīveņa gari goldi…” deju uzvedumam “Četri meti” Dailes teātrī, Rīgas 800 gadu jubilejai veltītajos Dziesmusvētkos, 2001. gads;
• Tautasdziesmu apdares Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku Latgales deju programmai, 1998. gads;
• Instrumentālo kompozīciju, dziesmu un dziesmu tekstu autors, tautasdziesmu apdares koriem, instrumentālajiem un vokāli instrumentālajiem tautas mūzikas ansambļiem (1982. – 2015.) u.c.;
• Ikgadējo Starptautisko Tautas muzikantu svētku rīkotājs un vadītājs Vabolē, 2003. -2015.;
• Instrumentālās mūzikas autors TV raidījumiem un dokumentālajām filmām (1994. – 2014.);
• Dalība ar ģimeni LNT šovā „Dziedošās ģimenes” (2. vieta), 2009.;
• Folkloras eksperts un komponists projekta „EKPI Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas LLB-1-063 projekta "Sociāli kulturālā tīkla uzlabošana Zarasu, Braslavas un Daugavpils pierobežu reģionos, piesaistot jauniešus un aktivizējot vietējās pašvaldības" ("The Joy of Mobility" – „Prieks kustībā”) ietvaros, 2012. – 2013.;
• Radio autorprogrammas par pasaules tautu folkloru „Spaiti” veidotājs un vadītājs „Latgales Radio” („Latgolys Radeja”) ēterā, 2008. – 2010.;
• Latvijas delegācijas dalībnieks II Vispasaules Folkloriādē Tokijā, Japānā, 2000.;
• Uzvara Starptautiskajā mūzikas festivālā Music World Fivicānā (Fivizzano), Itālijā (I vieta vokāli instrumentālo folkloras ansambļu konkursā), 1999.;
• Kopš 1997. gada – folkloras ekspedīcijas pa Latgali, folkloras materiālu un datu krāšana un apkopošana ierakstu no folkloras ekspedīcijām Latgalē. Vairāk nekā 32 stundas audiovizuālo materiālu, daļa no kuriem iesniegta LZA Folkloras krātuvē.

Artūra Uškāna vecāki ir muzikants un mūzikas instrumentu labošanas meistars Antons Uškāns (1926 – 1993) un apģērbu piegriezēja – modelētāja Vanda Uškāne (dz. 1930). Viņam ir 2 brāļi – Vilhelms un Roberts. Dēls – Matīss. 

• http://nra.lv/kultura/muzika/153059-arturs-uskans-latgolas-muzykants.htm
• http://muzikaspasaule.lv/mp/home/etno-un-folklora/4047-etnoroka-grupa-laimas-muzykanti-sava-20-gadu-jubileja-laiz-klaja-jaunu-albumu-rodi
• http://laikraksts.com/raksti/4383
• https://www.youtube.com/watch?v=puYDz4EnRuc
• http://www.laikraksts.com/raksti/4171
• http://www.e-misterija.lv/index.php/blogi/sauleslapa/1362-saruna.html
• http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/laimas-muzykanti-ieraksta-kurzemes-tautasdziesmu.a57250/
• http://valmiera.pilseta24.lv/zina?slug=dziesma-vokors-it-iekarojusi-latviesu-klausitaju-sirdis-visa-pasaule
• http://www.la.lv/latgale-starp-tradiciju-un-interpretaciju/
• http://www.delfi.lv/kultura/news/music/etnoroka-grupa-laimas-muzykanti-20-gadu-jubileju-svin-ar-jaunu-albumu-rodi.d?id=46268747
• http://latviansonline.com/13395-2/
• http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=5588
• http://www.mfa.gov.lv/uzbekistan/aktualitates/47777-latvijas-vestnieciba-uzbekistana-viesojas-grupa-laimas-muzykanti