Arturs Apinis

Šis raksts ir par grafiķi. Par citām jēdziena Apinis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Arturs Apinis (dzimis 1904. gada 27. janvārī, miris 1975. gada 21. maijā) bija latviešu grafiķis. LPSR valsts ģerboņa autors.

1932. gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmiju, kur mācījās pie Riharda Zariņa. No 1928. līdz 1943. gadam strādāja Valsts papīru spiestuvē. No 1944. gada — pasniedzējs Mākslas akadēmijā. No 1947. gada — katedras vadītājs, no 1963. gada — profesors. Izstādēs piedalījās no 1928. gada. Stājgrafikas, lietišķās grafikas un grāmatu grafikas meistars. Strādājis galvenokārt oforta, kā arī litogrāfijas un zīmējuma tehnikā. Zīmējis diplomus, goda rakstus un pastmarkas. LPSR valsts ģerboņa autors.

1964. gadā ieguvis LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. 1974. gadā kļuvis par Latvijas PSR Tautas mākslinieku.

Precējies ar Rutu Apini (Cielēnu) (1922. gada 1.oktobris—2014. gada 4.februāris). Bērni: llze Lejzemniece (Apine) (dz. 1955.gada 14.oktobris), Arturs Apinis (1957. gada 9.jūlijs—2013. gada 6. decembris). Mazbērni: Eduards Apinis (1978), Mārtiņš Lejzemnieks (1983). ML dēls: Viktors Lejzemnieks (2006)

Nozīmīgākie darbi grāmatu grafikā:

• Jāņa Raiņa "Kopoti raksti" (1947—51)
• Jāņa Sudrabkalna "Izlase" (1954)
• Jāņa Grota "Kopoti raksti" (1968—74)