Antons Slišāns

Ontons Slyšāns — ailinīks, eisprozys autors, folklorys vuociejs i pietnīks, publicists, kulturys darbinīks.

O. Slyšāns dzims 1948. goda 28. decembrī Šķilbānu pogosta Stabļovys cīmā zemnīku Dominika i Annys Slyšānu giminī. Laikā nu 1948. goda da 1964. goda vuicejīs Upeitis ostoņgadeigajā školā, nu 1964. da 1968. godam – Bulduru duorzkūpeibys tehnikumā, īgivs duorzkūpa i biškūpa kvalifikaceju. Nu 1974. goda da 1980. nakluotīnē vuicejīs gleznīceibu i grafiku Moskovys Muokslys tautys universitatē, nu 1978. da 1984. goda nakluotīnē studiejs LLA, Jelgavā īgivs agronoma specialitati.

1968. godā da īsaukšonai dīnestā O. Slyšāns bejs struodnīks Bulduru sovhoztehnikuma duorzkūpeibys brigādē. Nu 1970.–1994. – kolhozā „Upītes” struoduojis par lūpkūpeibys brigaderi, ražuošonys īcirkņa vadeituoju, golvonū agronomu, nu 1988. goda – par saimnīceibys vadeituoju. Godu vāluok Upeitis pamatškolā suok vuiceit dobys muoceibu, zeimiešonu, Upeitis i Latgolys kultūrviesturi.

Nu 1995. goda – Upeitis bibliotekys bibliotekars i Kulturviesturis muzeja sabīdriskais vadeituojs. 1989. godā O. Slyšāns nūdybynuoja Rekavys i Upeitis etnografiskūs ansambļus; nu 1989. goda jis voda Bolvu rajona Latgalīšu kulturys bīdreibu, organizej i voda Upeitis kasgodejūs Kūkovys nūvoda bārnu i jaunīšu kulturys svātkus, aiļu dīnys, kai ari mīlesteibys aiļu i dzīšmu festivalu „Upeitis Uobeļduorzs”. O. Slyšāns organizej ari Zīmeļlatgolys muokslinīku dorbu izstuodis. Kūpš 1994. goda – Rakstnīku savīneibys bīdrs. Juo vadeituos zemnīku saimnīceibys Jākupuoni GIGR (gruomotu izdūšonys rodūšuo grupa) izdūd ari O. Slyšāna gruomotys.

Kūpā sarakstejs i izdevs tyvai pi 30 gruomotom.

Literarū daiļradi Ontons aizsuoka Buldurūs, vadeidams žurnalu "Jaunība" 1972. godā pīsadalejs Jaunūs autoru seminarā Laidzē. Pyrmuos publikacejis Bolvu rajona laikrokstā "Vaduguns"(1981, 27. jūnijā – treis ailis Škilbānu pogosta izlūksnē, 16. julī – feļetons „Sīna laika bādys”. Aiļu kūpa „Rūtoj, sauleit…” publicāta žurnālā "Karogs"(1984, Nr. 10). 1991.godā ailis publicātys ari Ludzys Literatu apvīneibys kūpkruojumā „Saule izkapts kuotā”. Izdūtys aiļu gruomotys obuos latvīšu volūdys tradicejuos – bārnim: „Raibī panti”(1991), „Lyugums sapneišam”(1992), „Pār gadskārtu Jānīts nāca”(1993), „Cik vējam krāsu?”(1994), „Zynomōs meikleitis”(1995), „Ziemneši”(1996), „Rūtaļu gods” (1997), „Rotaļa”(1998), „Nepareizais”(2000), „Laiks”(2001), „12”(2006); ailis pīaugušajim: „Tāvaine muna”(1992), „Lela ceļa maleņā”(1995), „Sovu liktini izsuopūt”(1996), „Ar myužeibu sasarunoj”(1997), „Upītes ābeļdārzs”(1998), „Liktiņdorbs”(1999), poēma „Olūta smielieja”(2000), „Tītupats”, (2007), „Salve Regina” (poema par radeišonu, 2008). Proza: eisfeļetonu gruomota „Šērve jeb kur tavi ideāli?”(1995), „Atnadzis jeb šis labvēlīgais latgaliskums”(2003), „Čipierkstneits jeb Apcirsto sakņu pieaudzēšana”(2010); ceļveds „No Balviem līdz Balkāniem”(1997), kūpkruojumūs – „Olūti” i „Tāvu zemis kalendārs”

Kūpā ar sīvu školuotuoju Irēnu izaudzynuojuši četrus bārnus i tagad paleidz audzynuot mozbārnus. 2000. godā Ontons Slyšāns apbolvuots ar Lelū folklorys goda bolvu.

2007. goda Dzejis dīnuos Ontons sajēme apbolvuojumu par izcylu davumu regionalajā literaturā i par lobuokū nūvoda aiļu kruojumu "Tītupats".

2008. godā Vaļsts Kulturkapitala fonds(VKKF) Ontonam Slyšānam pīškeira myuža stipendeju i Ordiņu kapituls apbolvuojs jū ar V škirys Atzineibys krystu. Latgalīšu kulturys goda bolvā "BOŅUKS" īgivs bolvu nominacejā 2009. goda kulturys darbinīks .

Runojūt par daiļdorbu nūskaņu, bārnu ailis raksturoj sirsneiba, bārnu psihologejis izpratne i pazeišona. Tuos ir sarunys par vīnkuoršom, bārnim saprūtamom lītom, dorbim, pasaulis paruodeibom. Dzejā autors izmontoj dažaidys vuordu spēlis, jūkus, skaitomūs panteņus i pat buramvuordus. Latgaliski O. Slyšāns roksta sovā dzymtajā izlūksnē, na latgalīšu rokstu volūdā. Tys pīškir juo ailem kruosaineibu i savdabeibu, tei ir juo atškireibys i kvalitatis zeime.

Dzeja pīaugušajim ir pylna ar patīsi dzili izsuopātu mīlesteibu iz sovu tautu, ar skumu apziņu i sajyutu partū, ka jis ir piedejais sovā volūdā rokstūšais puorstuovs. Centraluo vīta ailēs – latgalīšu volūdai, viesturei i pošapziņai. Latgaliski latvyskuo pošapziņa ailēs pasaruoda veiriškeigi tīša, tei ir poetiskuos detaļuos zemei pīsaisteitys ailis, kas nasavaira socialuo osuma i tautiskuos izteiksmis.

Prozā figurej dzeivē nūsavārts personāžs – sābri, „pošu ļauds”. Centrā ir ideja par apdraudātajom pamatvierteibom – par dzimtū volūdu, zemi, tāvu sātu.

• Muns laiks ir tei munys dzeivis sapruoteiguo daļa, kurā es eju iz sovu dzeivis mierki.
• Muna telpa ir latgaļu apdzeivuotuo dzeivisvide.
• Muna kruosa ir palākuo. Tys ļaun maņ napuortraukti jū uzturēt teiru, kab byutu dzeivis pelieceigumā īraugoma.
• Muns pamats ir muotei i tāvam i munys dzymtys vacajīm ļaudīm maņ agrā bierneibā apziņā īlyktais tykumiskais montuojums i muna ticeiba lobajam.
• Muna...latgaļu volūda.

Pseidonimi: Ceceļānu Ontiks, Jākupānu Jezups Mežavydūs, O.S., Petru Pīters, Ventnāburgu Jānis, Zars.

Dažys nu O. Slyšāna publikacejom škārsteiklā

1. Slyšāns, O. Dūrbuļuošonuos. http://www.latgale.lv/lg/news/article?id=3031
2. Petru Pīters. Voi naaizmygušī var prosamūzt? http://www.latgale.lv/lg/news/article?id=3008
3. Jākupānu Jezups Mežavydūs. Byus muna parteja! http://www.latgale.lv/lg/news/article?id=2987
4. Petru Pīters. Kai izuorsteit Latvejis mugorkauļa suopi? http://www.latgale.lv/lg/news/article?id=2977
5. Petru Pīters. Loba ūža, švaka dūša. http://www.latgale.lv/lg/news/article?id=2954
6. Petru Pīters. Stepon, Stepon, kaida tev kule! http://www.latgale.lv/lg/news/article?id=2770