Andrivs Jūrdžs

Andrivs Jūrdžs vai Andrievs Jurdžs (1845 — 1925) bija latgaliešu literāts un grāmatnieks latīņu drukas aizlieguma laikā. Uzskatāms par ievērojamāko Latgales rokraksta grāmatniecības pārstāvi.

Dzimis 1845. gada 13. decembrī Rēzeknes apriņķa Zaļmuižas Kuorklinīkos zemnieka ģimenē. Pašmācības ceļā iemācījās lasīt un rakstīt, apguva krievu, poļu un latīņu valodu.

Latgales pārkrievošanas laikā 1865. gadā Latgales latviešiem aizliedza drukāt grāmatas ar latīņu burtiem. No 1871. līdz 1904. gadam Latgalē bija aizliegts ne tikai iespiest grāmatas ar latīņu burtiem, bet arī izplatīt latviešu vai latgaliešu valodā iespiestus tekstus. Šajā laikā Andrivs Jūrdžs sāka cītīgi rakstīt dzeju, aforismus un reliģiskas esejas, ko izplatīja rokrakstos. Līdztekus viņš vāca latgaliešu tautas dziesmas un sakāmvārdus.

Savas dzīves laikā sarakstīja vairāk kā 15 biezu sējumu ar apmēram tūkstoš lapām katru. Vecumdienās zaudēja acu gaismu. 1922. gadā P. Strods rokrakstu sējumus ievietoja Latgales centrālajā bibliotēkā Rēzeknē, no tiem lielākā daļa gāja bojā 1925. gada ugunsgrēkā.

Saglabājušās grāmatas (trīs garīgo dziesmu tulkojumi, daži stāsti, vēstules) glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.

Miris 1925. gada 22. aprīlī, apglabāts Nautrēnu pagasta Desetnīku kapos.