Andris Vecumnieks

Andris Vecumnieks (dzimis 1964. gada 7. jūnijā) ir latviešu komponists, diriģents un mācībspēks Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolā, PIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Latvijas Kultūras akadēmijā.

Andris Vecumnieks dzimis 1964. gada 7. jūnijā Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts konservatorijas Ģederta Ramaņa kompozīcijas klasē (1987), vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Pētera Plakida – maģistra grāds kompozīcijā (1992) – un meistarstudijās Stokholmas Karaliskajā mūzikas augstskolā pie Svena Dāvida Sandstrema (Sven-David Sandström, 1993). Absolvējis Viestura Gaiļa operas un simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi (2001), piedalījies vairākās starptautiskās diriģēšanas meistarklasēs. Latvijas Kultūras akadēmijā (apakšnozarē Kultūras teorija) ieguvis mākslas zinātņu doktora grādu (2015).

Pēdējos gados arvien lielāku nozīmi ieguvis Andra Vecumnieka orķestra diriģenta darbs. Viņš līdz 2017./2018. gada sezonai bija JVLMA simfoniskā orķestra diriģents, kamerorķestra Sinfonia Concertante mākslinieciskais vadītājs un LNSO diriģents (2012-2014 bijis arī LNSO padomnieks mākslinieciskajos jautājumos). Vada EDMS simfonisko orķestri (no 1997. g.), kopā to un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu iestudējis Hermaņa Severīna Lēvenšelda baletu Silfīdas LNO (2001). Bijis starptautiskā konkursa Unga Artisten (Zviedrija) pavadošā orķestra diriģents (2000, 2001). Sadarbojies arī ar Liepājas Simfonisko orķestri, Profesionālo pūtēju orķestri Rīga, Latvijas Jauniešu pūtēju orķestri, Filharmonijas kamerorķestri, Jauno Rīgas kamerorķestri, Novosibirskas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra simfonisko orķestri, Baku Valsts kamerorķestri, Omskas akadēmisko simfonisko orķestri u.c. Koncertējis Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Uzbekijā, Zviedrijā u.c.

Piedalījies starptautiskos kompozīciju konkursos, ieguvis laureāta balvas Latvijas kora un kamermūzikas konkursos. Ir Sergeja Prokofjeva IV Starptautiskā diriģentu konkursa diplomands (Sanktpēterburgā, 2003). JVLMA saņēmis Māras Doles stipendiju (2009). Darbi atskaņoti Latvijā, Krievijā, Vācijā, Uzbekijā, ASV, Francijā, Luksemburgā u.c.

Lasa referātus un lekcijas profesionālās pilnveides kursos un zinātniskajās konferencēs Latvijas augstskolās, piedalās starptautiskās augstākās izglītības konferencēs Latvijā un Eiropā, iesaistās māksliniecisko konkursu žūrijas komisijās Latvijā un ārzemēs, kā arī ir dažādu Latvijas kultūras institūciju eksperts. Kopš 1998. gada ir Latvijas Komponistu savienības (LKS) biedrs, kopš 2015. – LKS padomes priekšsēdētājs. Kopš 2011. gada ir Jāzepa Vītola biedrības (JVB) valdes priekšsēdētājs.

Ir ilggadējs Emīla Dārziņa mūzikas skolas pedagogs, ieņēmis tur svarīgus administratīvus amatus, tai skaitā bijis mācību daļas un teorijas nodaļas vadītājs (1991–1999), skolas direktora v. i. (1998–1999). Kopš 1997. gada ir JVLMA mācībspēks (kopš 2005. – asociētais profesors), bijis JVLMA dekāns (1999–2002) un akadēmiskā darba prorektors (2002–2008). Kopš 1994. gada strādā Pāvula Jurjāna mūzikas skolā, kur pasniedz mūzikas literatūru, kompozīciju, diriģēšanu.

Andra Vecumnieka trešā, apjomīgākā simfonija Sinfonia Cpirmatskaņota 2017. gada 27. janvārī. Skaņdarbs veltīts Liepājas zvanu ansamblim Campanella un Liepājas Simfoniskajam orķestrim, diriģentam Atvaram Lakstīgalai. Šī simfonija instrumentēta stīgu orķestrim, 4 flautām, 4 klarnetēm un zvanu ansamblim.

Vecumnieka daiļradē šī ir trešā simfonija, taču kārtas skaitļu vietā viņš tās numurē ar burtiem, kas vienlaikus apzīmē simfonijas tonalitāti. "Šajā gadījumā C - tas ir domažors, tas ir kaut kas balts [..] un man bija interesanti izmēģināt dažādas tembra, spēlveides paņēmienus, krāsas, jo sastāvs ir ļoti neparasts," atzinis Vecumnieks. Intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" Andris Vecumnieks stāstījis, ka viņam ļoti patīk citēt gan sevi, gan citus, bet katru reizi citēdams viņš saīsina doto materiālu.

Viendaļīgās simfonijas pamatā ir Andra Vecumnieka pati pirmā kompozīcija - melodija, ko viņš sacerējis septiņu gadu vecumā.

Vecumnieks, A. Sids Jura Karlsona mūzikā // Krājumā Vēsture teātrī un drāmā, sast. S. Radzobe – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011, 243–251

Vecumnieks, A. Jura Karlsona simfoniskā vīzija Vakarblāzma reģionālās identitātes kontekstā // Krājumā Māksla un mūzika kultūras diskursā. 1. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskolas izdevniecība, 2012, 129–138

Vecumnieks, A. Teatralitātes aspekti mūzikas analīzē. Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais // Krājumā Zinātnisko rakstu krājums V. – Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, 2013, 265–279

Vecumnieks, A. Kurpniece, B. Totalitārisms un mūzika 20. gadsimta kontekstā // Krājums Māksla un mūzika kultūras diskursā. 2. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskolas izdevniecība, 2013, 104–116

Vecumnieks, A. Tēlu personifikācija bērnu mūzikā S. Prokofjeva, P. Plakida, J. Karlsona skaņdarbu kontekstā // Krājumā Māksla un mūzika kultūras diskursā. 3. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskolas izdevniecība, 2014, 157–166

Vecumnieks, A. Dramaturģijas daudzveidība Jura Karlsona instrumentālajos koncertos // Krājumā Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais. Zinātnisko rakstu krājums VI. – Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, 2014, 149–162

Vecumnieks, A. Jura Karlsona sakrālās mūzikas teatralitāte // Krājumā Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais. Zinātnisko rakstu krājums VII. – Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, 2015, 312–329

Vecumnieks, A. Jura Karlsona instrumentālais, vokālais un kora teātris // Krājumā Māksla un mūzika kultūras diskursā. 4. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskolas izdevniecība, 2015, 58–69

Prelūdija un fūga simfoniskajam orķestrim / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Ainārs Rubiķis – 5'28” [fragments] // New Music from Latvia 2009 – 2009, LMIC 020

Cadenza saksofonam un klavierēm / Oskars Petrauskis, Raimonds Petrauskis - 6'40" // Mia - Greenriver Music, 2010

Quasi Carmen klavierēm / Diāna Baibusa-Zandberga - 4’40” // Sapņi par Spāniju – 2011, Diāna Zandberga, [s.n.].

Instrumentālā kamermūzika

• Spalvas pa gaisu fagotam solo
• Monologs, dialogs un epilogs flautai, obojai, angļu ragam un čellam
• Pizzicato vijolei solo
• Klavieru trio vijolei, čellam un klavierēm
• Rečitatīvs flautai, čellam un klavesīnam
• Coda vijolei un klavierēm
• Monologs ar klavierēm altam solo altam un klavierēm
• Quasi sarabanda čellistu ansamblim
• Variācijas altam un čellam
• For Four vijolei, čellam, kontrabasam un klavierēm
• Quasi Mozart divām obojām un angļu ragam
• Quasi Oda vijolnieku ansamblim un klavierēm
• Tautasdziesma četrām koklēm un ērģelēm
• Burvju čelli čellistu ansamblim (kvartetam)
• Zvani četrām koklēm

Klaviermūzika

• Divas vistas klavierēm četrrocīgi
• Con corda, svīta divām klavierēm
• Quasi chorali, svīta divām klavierēm
• Quasi Campanella, parafrāze par N. Paganīni – F. Lista tēmu klavierēm četrrocīgi
• Quasi tautasdziesma diviem pianistiem un sitaminstrumentiem
• Šūpuļdziesma divām klavierēm/klavierēm četrrocīgi
• Venice souvenir divām klavierēm (pirmvariants pūtēju orķestrim, vēlāk 2 klavierēm, pēcāk klavierēm, sitaminstrumentiem un čellam (Trio Art-i-shock))

Kora mūzika

• Precinieks jauktajam korim
• Pirmceļā jauktajam korim
• Ave Maria jauktajam korim
• Teicēja jauktajam korim, soprāna solo
• Mesa jauktajam korim
• Tēvu zeme jauktajam korim
• Pirmceļā jauktam korim
• Sazīdieja gaiļapīši, latgaliešu tautasdziesmas apdare vīru korim

Simfoniskā mūzika

• Trīs simfonijas (A, B un C) dažāda sastāva simfoniskajam orķestrim
• Koncerts vijolei ar orķestri
• Koncerts koklei ar orķestri koklei un simfoniskajam orķestrim
• Koncerts saksofonam un klavierēm ar orķestri
• Quasi Elīze simfoniskajam orķestrim
• Altera veritas flautai, akordeonam un koklei ar simfonisko orķestri
• Sēru maršs rozā panterai simfoniskajam orķestrim
• Koncerts divām koklēm ar orķestri
• Prelūdija un fūga simfoniskajam orķestrim
• Daudz Happy simfoniskajam orķestrim
• Quasi skumjas simfoniskajam orķestrim
• Suņa polka simfoniskajam orķestrim

Vokālā kamermūzika

• Ganu dziesma balsij un klavierēm
• Musica Campana mecosoprānam un klavierēm

Vokāli instrumentālā mūzika

• Concertino meiteņu korim un saksofonu kvartetam