Aleksandrs Viļumanis

Aleksandrs Viļumanis (dzimis 1910. gada 15. jūlijā, miris 1980. gada 8. decembrī) bija latviešu operdziedātājs.

Dzimis 1910. gada 15. jūlijā Pavlovskā pie Pēterburgas grāmatveža Kārļa Viļumaņa un viņa sievas mūzikas skolotājas Katrīnas četru bērnu ģimenē. Viņa tēvs bija dzimis Dagdā, bet māte Pēterburgā. Pēc Pirmā pasaules kara viņa vecāki pārcēlās uz Latviju, kur viņa māte Rīgā nodibināja bērnu operas studiju. A. Viļumanis pirmā dziedāšanas skolotāja bija viņa māte. Viņš studēja Latvijas Mūzikas akadēmijā (1928—1936), 22 gadu vecumā saņēma goda diplomu Vīnes starptautiskajā vokālistu konkursā, no 1934. gada strādāja Liepājas operā.

1939. gadā ar komponista Alfrēda Kalniņa atbalstu papildinājās Milānā pie profesora Karlo Kavalini, pēc atgriešanās Latvijā kļuva par Nacionālās operas solistu. Kopumā Aleksandrs Viļumanis uz Nacionālās operas skatuves nodziedāja vairāk kā 50 lomu. No 1948. gada līdz 1978. gadam viņš bija Latvijas Valsts konservatorijas mācībspēks. Miris 1980. gadā Rīgā.

Aleksandra Viļumaņa dēls ir simfoniskā orķestra diriģents Aleksandrs Viļumanis.

• 1947 — Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
• 1949 — Staļina prēmija par titullomu Modesta Musorgska operā "Boriss Godunovs"
• 1954 — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks