Quick Facts
LibraBiography
- Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Kauls nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Alberts Kauls (1938. gada 15. oktobris — 2008. gada 24. septembris) bija latviešu lauksaimnieks, Latvijas PSR laikā – kopsaimniecības vadītājs. Pēc neatkarības atjaunošanas — politiķis, bijis Latvijas zemkopības ministrs.
Biogrāfija
Dzimis 1938. gada 15. oktobrī Skrundā strādnieku ģimenē. 1953. gadā sāka strādāt padomju saimniecībā. 1960. gadā iestājās PSKP. 1964. gadā kļuva par kolhoza "Ļeņina ceļi" vadītāju. 1970. gadā pabeidza Viļņas Augstāko partijas skolu. 1974. gadā kļuva par kolhoza "Ādaži" vadītāju. Kopš 1986. gada agrofirmas "Ādaži" vadītājs.
1986. gada 7.jūlijā viņam piešķirts PSRS Sociālistiskā darba varoņa nosaukums, pasniedzot varoņa Zelta zvaigzni un Ļeņina ordeni. Bijis Latvijas Tautas frontes pirmās Domes sastāvā, Latvijas lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs (1989—1990). 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.
Kauls 1990. gadā iesaistījās pret neatkarības atjaunošanas kustību vērstajā Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komitejā, bija tās līdzpriekšsēdētājs. 1991. gadā viņš televīzijā raudot lūdza Latvijas iedzīvotājiem par to piedošanu.
Lai arī Kaulam bija aizliegts kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, viņš kļuva par Latvijas Vienības partijas priekšsēdētāju. 6. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 7,15% balsu un 8 vietas Saeimā. Kauls tika reklamēts kā Ministru prezidenta amata kandidāts. Šķēles valdībā Kauls bija premjerministra biedrs un zemkopības ministrs. 1996. gada maijā Andris Šķēle pieprasīja Alberta Kaula demisiju. Mēnesi vēlāk abos amatos Kaulu aizvietoja Roberts Dilba. 7. Saeimas vēlēšanās LVP guva 0,46% balsu un netika ievēlēta Saeimā. Pēc neveiksmīgajām vēlēšanām Kaulam piedāvāja iespēju kļūt par putnkopi Krievijā.
Miris 2008. gada 24. septembrī.
Personīgā dzīve
1990. gadu sākumā nomira divi Kaula dēli. 1993. gada novembrī no neveiksmīgas kuņģa čūlas operācijas nomira vecākais dēls Alberts, bet 1994. gada februārī autokatastrofā nomira vidējais dēls Armands. Abi bija inženieri un iesaistījās tēva biznesā.
Atsauces
- ↑ Viktors Ivkins. Государственная власть СССР. Высшие органы власти и управления и их руководители. 1923-1991 гг., 1999.
- ↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
- ↑ Agnese Margēviča. «Kaulu piemin kā pretrunīgu». Neatkarīgā, 2008. gada 26. septembrī.
No vēlākiem gadiem daudziem atmiņā ir viņa asaras televīzijā 1991. gadā, kad viņš Latvijas Televīzijā raudāja, lūdzot latviešu tautai piedošanu par iesaistīšanos Alfrēda Rubika vadītajā Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komitejā un sakot, ka nekad nav vēlējis Latvijai sliktu.
- ↑ Ināra Egle. «Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts». SestDiena, 2008. gada 27. septembrī.
A.Kauls nevarēja kandidēt vēlēšanās, bet varēja kļūt par vienu no premjera biedriem un zemkopības ministru Andra Šķēles pirmajā valdībā, kuru apstiprināja 1995.gada beigās.
- ↑ «6. Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā.
- ↑ Ināra Egle. «Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts». SestDiena, 2008. gada 27. septembrī.
Uz bijušo kolhozu priekšnieku brālības bāzes pirms 6.Saeimas vēlēšanām izveidojās Vienības partijas (VP) saraksts, kas pieteica sevi ar skaļajām reklāmām: "Par ceturto sarakstu. Par Albertu Kaulu — Ministru prezidentu."
- ↑ «7. Saeimas vēlēšanas». CVK.
- ↑ Nellija Ločmele. «Kauls apsver iespēju kļūt par putnkopi Krievijā». Diena, 1998. gada 27. novembrī.
Vienības partijas līderis Alberts Kauls saņēmis piedāvājumu vadīt lielu putnkopības kompleksu Krievijā, Dienai apstiprināja politiķis.
- ↑ «Miris Alberts Kauls». Latvijas Avīze. 2008.09.25.
- ↑ Ināra Egle. «Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts». SestDiena, 2008. gada 27. septembrī.
Uzņēmuma darbībā iesaistījās arī dēli Alberts un Armands, kuri bija inženieri. "Piepeši 1993.gada novembrī pēc katastrofāli neveiksmīgas kuņģa čūlas operācijas nomira vecākais dēls, bet februārī — iepriekšējā dienā pirms mūsu izbraukšanas uz Pleskavu līguma noslēgšanai — autokatastrofā uz Cēsu—Rīgas šosejas aizgāja bojā vidējais dēls…" ir stāstījis A.Kauls, kurš pēc tam no uzņēmuma atteicies. Notikušais viņu pamudinājis vēlāk iesaistīties politikā, jo sapratis, "cik bēdīgā stāvoklī nonākusi valsts".
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ārijs Ūdris | Latvijas zemkopības ministrs 1995. gada 21. decembris — 1996. gada 6. maijs | Pēctecis: Roberts Dilba |
PSRS tautas deputāti no Latvijas | |
|---|---|
PSRS tautas deputāti no Latvijas | |
| No teritoriālajiem vēlēšanu apgabaliem |
|
| No nacionāli teritoriālajiem vēlēšanu apgabaliem | |
| Ievēlēti no sabiedriskajām organizācijām |
|
| No teritoriālajiem vēlēšanu apgabaliem |
|
| No nacionāli teritoriālajiem vēlēšanu apgabaliem | |
| Ievēlēti no sabiedriskajām organizācijām |
|
| Autoritatīvā vadība |
|
|---|---|
| Autoritatīvā vadība |
|
