Quick Facts
Biography
Aivars Kalve (īstajā vārdā Daimons Kalve, dzimis 1937. gada 22. decembrī, miris 1994. gada 17. aprīlī) bija latviešu rakstnieks, publicists, mākslas recenzents.
Biogrāfija
Dzimis jaunsaimnieku ģimenē. Vecāki, Roberts un Alma Kalves, 1944. gadā atstāja bērnus Daimoni (Aivaru) un viņa māsu Taigu Latvijā, bet paši devās trimdā uz Vāciju, vēlāk pēc DP nometnes pārcēlās uz Toronto (Kanāda). Abi bērni uzauga radu saimē.
Aivars Kalve bija precējies ar Jeļenu Kalvi (dzim. Lapiņu, 1944-2016). Ģimenē ir trīs bērni – Jānis (1971), Roberts (1974), Anna (1977). Aivars Kalve apglabāts Meža kapos, Rīgā. Viņa kapavietu rotā tēlnieka Induļa Rankas skulptūra.
Izglītība un darba gaitas
Aivars Kalve beidzis Taurkalnes skolu (1954), Rīgas lauksaimniecības tehnikumu (1958), Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas zinātņu nodaļu (1968). Strādājis par Auces rajona kolhozu celtniecības nodaļas tehniķi (1959-1960), Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijā Baldonē (1960-1961), Meliorācijas projektēšanas institūtā (1962-1965), žurnāla “Māksla” redakcijā (1967-1968). Bijis pedagogs E. Dārziņa mūzikas vidusskolā un Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, redaktors Rīgas kinostudijā, žurnālā “Zvaigzne” (1979-1991) un laikrakstā “Elpa” (1991). Rakstnieku savienības biedrs kopš 1969.gada.
Publikācijas
Žurnālā “Māksla”, “Zvaigzne” u.c. publicējis mākslas recenzijas un rakstus par māksliniekiem un mākslu. Pirmās publikācijas prozā – miniatūras žurnālā “Liesma” (1966, nr. 2). 1967. gadā iznāca debijas stāstu krājums “Loma”, kuram sekoja stāstu krājumi “Sarkans āboliņa lauks” (1971), “Tveice jūlijā” (1976), “Radu raksti” (1981), “Akmeni veļot” (1984). Aivaram Kalvem publicēti arī romāni - “Vēja kaņepes” (1973), “Atvadas” (1976), “Krītošais Ikars” (1986), “Sēlija: zaļais krasts” (1987), “Gaisa tilts (1990), “Atlantu nams” (žurnālā “Karogs, 1995, nr. 6-8).
Aivara Kalves darbi tulkoti krievu, rumāņu, igauņu (“Hüvastijätt” (Atvadas), 1982) u.c valodās.
Izdoto darbu saraksts
Stāstu krājumi
"Kalves stāstos "Zāģa spēle", "1. Kā bezdelīga ligzdu" un "2. Zem putna spārna" (neskaidrs, kāpēc autors lieto šādu "numerāciju") laikmetiskā un cilvēciskā sadursme atainotas literāri ārkārtīgi kāpinātā intensitātē, šie "izgriezumi" ir tiešām "no dzīves": lasot jūtam skaudro sāpi, kas trīc cilvēku dvēselēs, mēģinot veselumā pārveidot pretrunīgo un nesavienojamo. Un vēl viena dimensija: jaunā paaudze, kas prasa norēķinus par tēvu un māšu rīcību toreiz, kad viņi bija jauni, bet rīkojās tā, ka lēse beigu beigās būs maksājama tiem, ko toreiz neviens nezināja esam ceļā uz īstenību."
- Loma (1967)
- Sarkans āboliņa lauks (1971)
- Tveice jūlijā (1976)
- Radu raksti (1981)
- Akmeni veļot (1984)
Romāni
- Vēja kaņepes (1973)
- Atvadas (1976)
- Krītošais Ikars (1986)
- Sēlija: zaļais krasts” (1987)
- Gaisa tilts (1990)
- Atlantu nams (1995)
Atsevišķas publikācijas:
- Krītošs akmens putns (Jaunā Gaita, nr. 84, 1971)
- Podiņkrāsns (Jaunā Gaita, nr. 89, 1972)
- Aivara Kalves stāsta „Veltījums pērnajam rudenim” radiolasījums. Piedalās Mārtiņš Vērdiņš, Varis Vētra, Imants Adermanis, Uldis Vazdiks Astrīda Vecvagare, Osvalds Bērziņš, Helmuts Kalniņš. Rež. Jānis Vītoliņš. 1978. gada ieraksts (Latvijas Radio arhīvs)
- Aivara Kalves stāsta „Sencis” radiovariants. Lasa Juris Pļaviņš, Jānis Brodelis, Ārija Stūrniece. Režisore Antonija Apele. 1991. gada ieraksts (Latvijas Radio arhīvs).
Aivara Kalves arhīva materiāli atrodas Andreja Upīša memoriālajā dzīvoklī Rīgā, atsevišķi materiāli – arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā "Kalna Ziedi" un Rakstniecības un mūzikas muzejā.
Atsauces
Ārējās saites
- Kalve Aivars Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
- Latvijas Folkloras krātuve