Ābrams Feldhūns

Ābrams Feldhūns (1915—2009) bija Latvijas ebreju izcelsmes valodnieks un tulkotājs. Sengrieķu un latīņu klasisko darbu tulkotājs latviešu valodā.

Dzimis 1915. gada 26. oktobrī Rīgā. Līdz 1933. gadam viņš mācījās Rīgas Vācu klasiskajā ģimnāzijā. Studēja klasisko filoloģiju Latvijas Universitātē, piedalījās 1939. gada pasaules studentu spēlēs un iekļuva sprinta skrējiena finālā.

Latvijas Universitāti viņš pabeidza tikai pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā, paralēli strādāja Latvijas Valsts izdevniecībā par Vārdnīcu nodaļas vadītāju (1945—1958). Tulkotāja karjeru sācis ar Garlība Merķeļa darba "Latvieši" (1953) un Bertolta Brehta "Trīsgrašu romāna" (1958) tulkojumiem no vācu valodas, pētījis Ernesta Glika Jaunās Derības latviešu tulkojuma leksiku un frazeoloģiju. Pēc 1958. gada strādāja par vācu valodas pasniedzēju Rīgas Politehniskajā institūtā, kur vadīja Svešvalodu katedru (1958—1975). Uzrakstījis ievadus Augusta Ģiezena tulkotajiem sengrieķu klasiķu darbiem "Aristotelis. Poētika: dzejas māksla" (1959), "Homērs. Iliāda" (1961) un "Homērs. Odiseja" (1967). Pēc 1974. gada arī pats pievērsās antīko autoru darbu tulkošanai no sengrieķu un latīņu valodas.

Miris 2009. gada 27. februārī Rīgā.

• Ernesta Glika Jaunās Derības latviešu tulkojuma leksikas un frazeoloģijas kartotēka;
• Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā;
• Sengrieķu valodas īpašvārdi. 13. laidiens (1974);
• Absolūtā datīva konstrukcija Jaunās Derības tulkojuma pirmizdevumā (krājumā "Latviešu valodas un literatūras problēmas", 1970);
• Latīņu valodas īpašvārdu atveide latviešu valodā (krājumā "Latviešu valodas kultūras jautājumi", 1985, 21);
• Internacionālismu pārnesumdalīšana (krājumā "Latviešu valodas kultūras jautājumi", 1991, 26).

No sengrieķu valodas

• Longa «Dafnids un Hloja» (1974, 1998);
• Aishila triloģija «Orestija» («Sengrieķu traģēdijas», 1975);
• Ēzopa «Fabulas» (1978, 2004);
• Eiripīda "Alkestīda", "Trojietes", "Ifigenija tauru zemē", "Helena", "Bakhantes"; kopā ar Henriku Novacki: "Ifigenija Aulidā", "Kiklops", "Eurpiīda traģēdijas" (1984);
• Lukiāna «Dievu, mirušo un hetēru sarunas» (1980);
• Līsija «Tiesas runas» (1984);
• Ar Sokratu saistīti Platona, Ksenofonta, Plūtarha, Diogena Lāertieša, Ailiāna sacerējumi grāmatā «Netveramais Sokrats» (1987);
• Sengrieķu dzejas krājums «Afrodīte mirdzošā tronī...» (1994);
• Platona ar Sokrata prāvu saistīti darbi «Eutifrons»;
• «Sokrata aizstāvēšanās»;
• «Kritons»;
• «Faidons» (1997);
• Platona «Dialogi un vēstules»: «Protagors», «Hipijs lielākais», «Faidrs», 7. un 8. vēstule (1999); Hēroda «Mīmi» (2003);
• Ksenofonta "Dzīres" (2005);
• Ksenofonta "Atmiņas par Sokratu" (2005);
• Platona "Dialogi": "Lisīds", "Harmids", "Alkibiads", "Hipijs mazākais" (2006);
• Aishila "Persieši" (2006).

No latīņu valodas

• Plauta "Karavīrs lielībnieks", "Gūstekņi", "Pseidols", "Māla krūka", "Dvīņi";
• Terencija "Einuhs", "Brāļi" ("Antīkā komēdija", 1979);
• Senekas "Mēdeja", "Faidra", "Tiests", "Trojietes", "Oktāvija" (Senekas «Traģēdijas», 1989);
• Senekas «Vēstules Lucīlijam par ētiku» (1996);
• Senekas «Dialogi»: «Par laimīgu dzīvi», «Par dzīves īsumu», «Par gudrā nelokāmību», «Par dvēseles mieru», «Par dusmām», «Mierinājums mātei Helvijai», «Mierinājums Marcijai» (2001);
• Indriķa hronika (1993, 2001).

No vācu valodas

• B.Brehta "Trīsgrašu romāns" (1958);
• G.Merķeļa darba "Latvieši" pārstrādāts tulkojums (1953, 1978);

• Kultūras fonda Spīdolas balva (1993)
• Latvijas Kultūras ministrijas prēmija (1996)
• Triju Zvaigžņu ordenis (2001)
• Kultūrkapitāla fonda un Rakstnieku savienības balva par mūža ieguldījumu (2001)
• Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors
• Valsts emeritētais zinātnieks.