Oļģerts Grosvalds

Latvian politician
The basics

Quick Facts

IntroLatvian politician
PlacesLatvia
wasPolitician
Work fieldPolitics
Gender
Male
Birth25 April 1884, Riga, Latvia
Death12 September 1962Paris, France (aged 78 years)
Star signTaurus
Family
Father:Frīdrihs Grosvalds
Awards
Order of the Three Stars 
Cross of Recognition 
The details

Biography


Oļģerds Grosvalds (1884. gada 25. aprīlis - 1962. gada 12. septembris) bija latviešu žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, būdams Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919-1962). Gleznotāja Jāzepa Grosvalda vecākais brālis.

Dzīvesgājums

Oļģerds Grosvalds dzimis 1884. gadā Rīgas advokāta Frīdriha Grosvalda ģimenē. Studēja filoloģiju Tērbatas, Parīzes un Minhenes universitātēs, kur 1912. gadā ieguva Dr. phil. zinātnisko grādu. Tērbatā kļuva par vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedru. Pēc tam viņš atgriezās Rīgā un līdz 1917. gadam strādāja kā žurnālists un mākslas kritiķis.

Pēc Latviešu Nacionālās Padomes izveidošanas 1918. gadā viņš kļuva par tās sekretāru ārlietu nodaļā un par Latvijas Tautas padomes locekli no Latviešu Zemnieku savienības.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Grosvalds 1919. gada februārī – jūlijā bija Latvijas delegācijas sekretārs Parīzes miera konferencē. No 1919. gada jūlija Latvijas Pagaidu valdības pārstāvis, rezidējošais ministrs, no 1921. gada maija līdz 1924. gada augustam sūtnis Francijā. Sūtnis arī Beļģijā un Nīderlandē (1921–1924).

1925. gada maijā–septembrī vadīja Ārlietu ministrijas Rietumu nodaļu. Bija sūtnis Somijā (1925–1930), Polijā un Rumānijā (1930–1934), Austrijā (1930–1933), Ungārijā (1932–1934) ar rezidenci Varšavā. No 1934. gada septembra sūtnis Francijā un Spānijā (rezidence Parīzē).

1940. gada vasarā pēc Francijas un Latvijas okupācijas kopā ar A. Petēna valdību un diplomātisko korpusu no Parīzes pārcēlās uz Višī, vēlāk dzīvoja Nicā. Neatzina padomju okupācijas laika Latvijas PSR valsts varas un pārvaldes iestādes par likumīgām un nepakļāvās to lēmumiem. Pēc Otrā pasaules kara beigām turpināja vadīt Latvijas sūtniecību Parīzē, saglabājot personisko ministra titulu un saņemot Francijas Ārlietu ministrijas ierobežotu atbalstu. Piedalījies Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs.

Miris 1962. gada 12. septembrī un apglabāts Perlašēza kapsētā Parīzē.

Atsauces

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. VI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 10 883. sleja.

Ārējās saites

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Latvijas sūtnis Francijā, Beļģijā un Nīderlandē
1921—1924
Pēctecis:
Miķelis Valters
Priekštecis:
Kārlis Reinholds Zariņš
Latvijas sūtnis Somijā
1925—1930
Pēctecis:
Antons Balodis
Priekštecis:
Mārtiņš Nukša
Latvijas sūtnis Polijā, Rumānijā, Austrijā un Ungārijā
1930—1934
Pēctecis:
Miķelis Valters
Priekštecis:
Fēlikss Cielēns
Latvijas sūtnis Francijā un Spānijā
1934—1962
Pēctecis:
[[]]
Autoritatīvā vadība
Autoritatīvā vadība
The contents of this page are sourced from Wikipedia article on 11 May 2020. The contents are available under the CC BY-SA 4.0 license.