Jānis Mazpolis

Jānis Mazpolis (dzimis 1885. gada 29. septembrī Kosas pagastā, miris 1938. gada 25. augustā Rīgas Jūrmalā) bija latviešu būvinženieris un sabiedriskais darbinieks. Tālo Austrumu Latviešu centrālā biroja, vēlāk Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes priekšsēdētājs (1919—1920). Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis Sibīrijā un Tālajos Austrumos.

Dzīvesgājums

Dzimis 1885. gada 29. septembrī Kosas pagastā. Krievijas pilsoņu kara laikā nokļuva Sibīrijā, kur 1918. un 1919. gadā darbojās Sibīrijas un Tālo Austrumu latviešu nacionālajā padomē. 1920. gada aprīlī J. Mazpolis caur Japānu devās uz Latviju, bet savus pienākumus izpildīt uzdeva inženierim J. Lakatam, kurš tos veica līdz Imantas pulka un Troickas bataljona karavīru pilnīgai aizbraukšanai no Vladivostokas. Atrodoties Nagasaki, Jānis Mazpolis 1920. gada 19. jūnijā uz Vladivostoku nosūtīja rīkojumu: “Tā kā viss personāls, kas iecelts no Ārlietu ministrijas, ir atstājis Vladivostoku pirms atļaujas saņemšanas [no] Latvijas un saņemt šādu rīkojumu tuvākajā nākotnē nav paredzams, tad mums cits nekas neatliek kā iecelt personālu saziņā ar Nacionālo Padomi – Mārtiņu Skujiņu kā valdības priekšstāvja vietas izpildītāju. Garantējot trim Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības darbiniekiem pēc gada nokalpošanas šajā amatā brīvu ceļu uz Latviju.” Šāda rīcība gan bija pretrunā ar J. Mazpolim adresēto Latvijas pagaidu valdības vārdā izdoto pilnvaru, kas viņam uzdeva nodibināt kontaktus ar Antantes valstu diplomātiem Vladivostokā, lai aizstāvētu Latvijas suverēnās tiesības, pilsoņus un veicinātu bēgļu nogādāšanu dzimtenē.

Vēlāk Latvijā Jānis Mazpolis par finansiālām nelikumībām pārstāvniecībā tika notiesāts uz 4 gadiem pārmācības namā. Miris 1938. gada 25. augustā Rīgas Jūrmalā.

Atsauces